Latvijas izpratne par tūrismu pārsvarā ir – līdzās kādam apskates objektam uztaisīt stāvlaukumu, lai tūristu bariem ir kur novietot auto, blakus nolikt kafijas automātu un viss. Visi uzreiz mežonīgi vēlēsies uz šo vietu nepārtraukti braukt un varēs apkārt ierīkot divdesmit restorānus un piecdesmit viesnīcas.
Un pietiek taču ar to, ka vieta vai pilsēta ir ļoti īpaša, tāpēc tas automātiski būs iecienītākais tūrisma galamērķis. Piemēram, ja pilsētā atrodas Eiropas garlaicīgākais ūdenskritums un tās vecpilsēta iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tūristu bari burtiski garantēti. Bet kā tieši to monetizēt, padarot tūristiem uzturēšanos pilsētā aizraujošāku – nevienam nav ideju.