Zviedrijas Akadēmija savā paziņojumā norādīja, ka Krasnohorkai balva piešķirta par “savu pārliecinošo un vizionāro daiļradi, kas apokaliptiska terora apstākļos atkal apliecina mākslas spēku”. Šis augstais apbalvojums vainago rakstnieka karjeru, kuras laikā viņš jau iepriekš saņēmis vairākas prestižas starptautiskas balvas.
Lāslo Krasnohorkai
Rakstnieks dzimis 1954. gadā Ģulā, Ungārijā, ir pazīstams ar saviem sarežģītajiem un prasīgajiem romāniem, kuros bieži vien valda distopiska un melanholiska noskaņa. Viņa darbi tiek raksturoti kā postmoderni, un kritiķi tos bieži salīdzina ar Gogoļa un Melvila daiļradi. Literatūras kritiķe Sūzena Zontāga viņu nodēvējusi par “mūsdienu ungāru apokalipses meistaru”.
Plašu starptautisku atpazīstamību Krasnohorkai ieguva ar savu 1985. gadā izdoto debijas romānu “Sātaniskais tango” (Sátántangó), kas vēlāk tika ekranizēts slavenā filmā, ko režisēja viņa ilggadējais sadarbības partneris un draugs Bēla Tarrs. Citi nozīmīgi viņa darbi ir “Pretošanās melanholija” (Az ellenállás melankóliája, 1989) un “Karš un karš” (Háború és háború, 1999).
Krasnohorkai rakstības stilam raksturīgi gari, līkumoti teikumi, kā arī koncentrēšanās uz varoņu iekšējo pasauli, kas bieži vien tiek attēloti kā vientuļas, atsvešinātas marionetes lielāku, nesaprotamu spēku rokās. Viņa proza pēta filozofiskus un ontoloģiskus jautājumus, izaicinot lasītāju priekšstatus par realitāti, ļaunumu un cilvēka eksistences jēgu.
Pirms Nobela prēmijas saņemšanas Krasnohorkai jau bija novērtēts ar vairākiem nozīmīgiem apbalvojumiem, tostarp 2015. gadā saņemto Starptautisko Bukera balvu.
Nobela prēmija literatūrā ir augstākais apbalvojums, ko rakstnieks var saņemt, un tā ietver arī naudas prēmiju 11 miljonu Zviedrijas kronu (aptuveni 1 miljona eiro) apmērā. Balvas pasniegšanas ceremonija tradicionāli notiks Stokholmā 10. decembrī, Alfrēda Nobela nāves gadadienā.