ES enerģētikas komisārs aicina samazināt enerģijas patēriņu
Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Dans Jergensens mudina Eiropas iedzīvotājus aktīvāk taupīt enerģiju, piemēram, strādājot no mājām, kur tas ir iespējams, un samazinot automašīnu un lidmašīnu izmantošanu. Šis aicinājums izskanējis, reaģējot uz prognozēto ilgstošo enerģētikas krīzi, kas radusies Persijas līča konflikta dēļ. Jergensens uzsvēra, ka situācija ir nopietna un atgriešanās pie normālā stāvokļa nebūs ātra, pat ja konflikts beigtos jau rīt.
Komisārs aicina ES dalībvalstis arī steidzami paātrināt atjaunojamo energoresursu izmantošanas pasākumus, lai mazinātu atkarību no fosilajiem kurināmajiem un stiprinātu enerģētisko neatkarību.
Enerģētiskā krīze un tās cēloņi
Persijas līča konflikts ir radījis būtiskus traucējumus starptautiskajā enerģētikas tirdzniecībā, īpaši ietekmējot naftas piegādes caur Hormuza jūras šaurumu, kas ir svarīgs globālās naftas tirdzniecības maršruts. Situācija ir novedusi pie strauja naftas un dīzeļdegvielas cenu kāpuma, kas veicina inflācijas pieaugumu eirozonā. Lai gan pašlaik ES nav tūlītēju naftas un gāzes piegāžu deficīta, tiek prognozēts spiediens uz dīzeļdegvielas un lidmašīnu degvielas piegādēm, kā arī pieaugoši ierobežojumi globālajos gāzes tirgos, kas palielina elektroenerģijas cenas. Komisijas brīdinājums par ilgstošu krīzi paredz, ka pilnīga atgriešanās pie normālā stāvokļa nav gaidāma tuvākajā nākotnē.
Ieteikumi iedzīvotājiem un dalībvalstīm
Dans Jergensens aicina ES iedzīvotājus ieviest vairākus pasākumus, lai samazinātu enerģijas patēriņu. Tie ietver strādāšanu no mājām, ja tas ir iespējams, ātruma ierobežojumu samazināšanu uz autoceļiem par 10 km/h, sabiedriskā transporta izmantošanas veicināšanu, privāto automašīnu kopīgu lietošanu un efektīvāku braukšanas praksi. Tiek uzsvērts, ka jo vairāk cilvēki spēs ietaupīt naftu, jo labāk tas būs kopējai situācijai.
Dalībvalstīm komisārs uzdod steidzami ieviest atjaunojamos energoresursus un nodrošināt naftas un naftas produktu piegādes. Tāpat tiek aicināts atturēties no pasākumiem, kas varētu palielināt degvielas patēriņu vai ierobežot naftas produktu apriti. Jergensens uzsver, ka tieši tagad ir īstais laiks, lai kļūtu enerģētiski neatkarīgiem.
Latvija un atjaunojamie energoresursi
Latvija jau šobrīd ir starp ES līderēm atjaunojamo energoresursu (AER) patēriņa ziņā. 2023. gadā AER īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā sasniedza 43,3%, un valsts virzās uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķi – līdz 2030. gadam sasniegt 62% AER īpatsvaru. Pēdējos gados Latvijā ir novērots ievērojams saules enerģijas izmantošanas pieaugums, kā arī kopējais energoresursu patēriņš ir samazinājies. Lai gan Latvija ir panākusi ievērojamu progresu AER jomā, joprojām ir nepieciešams attīstīt un pilnveidot atjaunojamo energoresursu pārvaldību un tehnoloģijas, lai nodrošinātu izmaksu efektīvu un ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu.
Pasaules un ES konteksts
Enerģētikas krīze, ko izraisījis Persijas līča konflikts, atgādina par globālo atkarību no fosilajiem kurināmajiem un nepieciešamību pēc straujākas pārejas uz tīriem enerģijas avotiem. Lai gan pašreizējā krīze Eiropā nav tik smaga kā 2022. gadā, kad notika karadarbība Ukrainā, tā tomēr rada spiedienu uz tirgiem, īpaši Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs, kuras ir vairāk atkarīgas no tranzīta caur Hormuza šaurumu. Eiropas Savienības mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu par 11,7% līdz 2030. gadam un palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru līdz 42,5%. Šie mērķi tiek īstenoti, veicinot energoefektivitāti un atbalstot tīru tehnoloģiju attīstību.