“Tieši šī izpratne ir konvencijas būtība – tā palīdz risināt vardarbības problēmu tās saknē, ne tikai reaģēt uz sekām,” konvencijas būtību skaidro centrā.
Savukārt, ja šos aspektus ignorē un runā tikai par likumdošanas tehniskām izmaiņām, tas faktiski neizmaina sabiedrības priekšstatus un neizskauž vardarbības cēloņus, uzsver Jonite.
Vienlaikus centrā pauž, ka pieredze rāda – vietējie dokumenti bez starptautiska pamata ir vāji un viegli atsaucami.
Līdzīgi piemēri redzami arī citās valstīs – piemēram, Turcijā, kur, izstājoties no Stambulas konvencijas un līdzīgi pieņemot vietēju dokumentu, ir vienkārši izzuduši statistikas rādītāji un sievietēm nav drošas vides, kur ziņot par vardarbību, zināja teikt Jonite.
Viņa pauda viedokli, ka arī Latvijā politiskā prakse neliecina par konsekvenci. “Tie paši politiķi, kas pirms pāris gadiem atbalstīja noteiktus solījumus, šodien tos atceļ, un pēdējo gadu laikā no opozīcijas partijām nav nācis neviens reāls priekšlikums vardarbības mazināšanas jomā,” uzskata Jonite.
“Tikai tagad, kad atkal aktualizēts jautājums par konvenciju, viņi ir kļuvuši aktīvāki, taču šī aktivitāte drīzāk izskatās pēc populistiskas politiskas kampaņas, nevis pēc ilgtermiņa apņemšanās,” komentē centrā.
Jau vēstīts, ka septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada “drošības budžetu”, taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.