Demonstranti izsaka savu prasību pie Saeimas
Šodien, 1. aprīlī, pie Saeimas ēkas pulcējās aptuveni 60 demonstrantu, paužot atbalstu likumprojektam, kas aicina aizliegt dējējvistu turēšanu industriālajos sprostos Latvijā. Kā informē portāls jauns.lv, pasākuma dalībnieki ar plakātiem, saukļiem un pat vistu lellēm būros centās pievērst politiķu uzmanību dzīvnieku labturības jautājumam. Protesta akciju organizēja dzīvnieku aizsardzības organizācija “Dzīvnieku brīvība” sadarbībā ar citām līdzīgām organizācijām.
Saturs un vēstījums
Demonstranti rokās turēja plakātus ar uzrakstiem “Brīvību vistām”, “Nē cietsirdībai”, “Sprosts nav dzīve”, kā arī izplatīja fotogrāfijas ar vistām būros, pievienojot komentārus “Vistu elle” un “Lūdzu, palīdzi man!”. Lai gan laikapstākļi varētu nebūt ideāli, piketētāji ierīkojās arī ar bungām un skandēja dažādus saukļus, piemēram, “Sprostiem – nē!”, “Ko mēs gribam? Brīvību vistām! Kad mēs to gribam? Tagad!” un “Atver sirdi, atver būri”. Līdzās sanākušajiem bija novietoti arī būri, kuros izvietotas vistu lelles, simbolizējot sprostos turēto putnu stāvokli.
Likumprojekta virzība un kavēšanās
Šī protesta mērķis ir pievērst uzmanību plašajam sabiedrības atbalstam sprostu aizliegumam, ko apliecina arī iniciatīva “Brīvību vistām”, kuru parakstījuši vairāk nekā 32 000 Latvijas iedzīvotāju. Tomēr likumprojekta virzība Saeimā, kas tika sākta 2025. gada rudenī, pēkšņi ir apstājusies. Situācija kļuva sarežģītāka pagājušajā nedēļā, kad pēc SIA “Alūksnes putnu ferma” medijos izplatītajiem paziņojumiem par it kā notikušu ielaušanos viņu fermā, divi deputāti atsaucās saviem parakstiem no iniciatīvas, tādējādi apdraudot likumprojekta tālāko virzību. “Dzīvnieku brīvība” norāda, ka “Alūksnes putnu fermas” apgalvojumi nav pamatoti ar publiski pieejamiem pierādījumiem un tos uzskata par mērķtiecīgu maldināšanu, lai novērstu uzmanību no labturības pārkāpumiem šajā fermā.
Ekonomiskais aspekts un plašāks konteksts
Neskatoties uz iespējamajām bažām par nozares ietekmi, nesen veikts ekonomiskais pētījums liecina, ka Latvijas olu ražošanas nozares eksportspēju varētu stiprināt tieši sprostu aizliegums. Pētījums, kas tapis laikā, kad Saeimā tiek skatīts minētais likumprojekts, analizē iespējamo aizlieguma ietekmi ar pārejas periodu līdz 2030. gadam, aplūkojot vietējo olu ražotāju, cenu un valsts ekonomikas aspektus. Pētījuma autori uzsver, ka olu cenu līmeni lielā mērā nosaka nevis vistu turēšanas sistēma, bet gan citi faktori, piemēram, mazumtirdzniecības struktūra un loģistika. Organizācija “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere pauž, ka šāds aizliegums ar adekvātu pārejas termiņu nāktu par labu gan sabiedrībai un dzīvniekiem, gan valstij un olu ražotāju konkurētspējai.
Deputātu lēmums un nākotnes perspektīvas
Piketētāji cer, ka viņu aicinājumu sadzirdēs un deputāti atkārtoti iesniegs un virzīs likumprojektu. Viens no galvenajiem argumentiem, ko uzsvēra piketa dalībnieki, ir tas, ka dzīvnieku aizsardzības līmenis atspoguļo sabiedrības vērtības. “Ir 21. gadsimts, un mums, cilvēkiem, ir iespēja izvēlēties, ko mēs darām, kā mēs darām. Un man šķiet ļoti neētiski, ka tos vājākos, kuriem nav lemšana par to, kā viņi dzīvos uz šīs planētas, mēs turam šādos apstākļos,” pauda viena no demonstrācijas dalībniecēm. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas jāskata Saeimā trīs lasījumos, bet steidzamības gadījumā – divos.