Mūsu specdienests arī publicējis konkrētus Krievijas un Baltkrievijas spiegu vārdus, kuri saistīti ar izlūkošanas darbībām Latvijā.
No Krievijas specdienesta mūsu militārais izlūkdienests identificējis majoru Alekseju Pižikovu, 2. ranga kapteini Alekseju Ļesņikovu, 2. ranga kapteini Nikolaju Četverikovu, apakšpulkvedi Aleksandru Jušinu, pulkvedi Aleksandru Gladkovu un kādu Grigoriju Ivanovu. Savukārt no Baltkrievijas GRU identificēts Sergejs Baranovs.
Mūsu izlūkdienests atsevišķi izcēlis tieši 1989. gadā dzimušā Krievijas GRU virsnieka Ivanova aktivitātes pret Latviju. Viņš kopš 2017. gada organizēja izlūkinformācijas ieguvi par aviācijai izmantojamu privātu infrastruktūru, piemēram, lidlauku “Spilve”, NATO sabiedroto spēku klātbūtni valstī un dažādām Latvijas aizsardzības nozares aktualitātēm.
Lūdzot atbalstu attālam radiniekam Latvijā, Ivanovs ieguva arī ziņas par Latvijas sabiedrības noskaņojumu, sniegto palīdzību Ukrainai un kritiskās infrastruktūras objektiem valsts teritorijā. Ivanovs no aģenta saņēma arī praktiska rakstura informāciju, piemēram, par mobilo sakaru priekšapmaksas karšu iegādes nosacījumiem Latvijā.
Militārais izlūkdienests sīkākus komentārus par ziņojuma saturu nesniedz, savukārt NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts pauž, ka taktika publiskot konkrētus vārdus ir pareiza.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
“Pirmkārt, protams, tas skaidri un gaiši apgrūtina konkrēto aģentu turpmāko darbību jebkurā tālākā vietā, tātad padarot viņus par mazefektīviem aģentiem nākotnē. Aģents, par kuru publiski ir zināms, ir principā bezjēdzīgs aģents. Otrkārt, tas, protams, dod labāku un skaidrāku priekšstatu sabiedrībai, kas praktiski notiek visā šajā frontē. Un treškārt, tas var dot skaidrību par tendencēm un tā tālāk,” norāda Sārts.
Izlūkdienesta pārskatā arī, bez lieliem pārsteigumiem, minēts, ka līdz pat 2022. gada februārim Krievijas vēstniecībā Latvijā dienestu pildīja Krievijas GRU virsnieki, kuri, slēpjoties aiz militāro atašeju aizsega, faktiski veica spiegošanu. Un, lai gan tagad Ukrainas Neatkarības ielas otrā nama telpas patīrītas, no ziņojuma secināms, ka ne pilnībā.
Neilgi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā no Latvijas tika izraidīti visi GRU virsnieki, kuri tobrīd Krievijas vēstniecībā pildīja pienākumus kā militārā atašeja biroja pārstāvji. Savukārt Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) virsnieki joprojām turpina darbu pret Latviju un NATO dalībvalstīm vismaz divu oficiāli deklarētu dienesta darbinieku sastāvā.
Lai gan ziņojumā pausts, kamēr Maskava ir iesaistīta aktīvā karadarbībā Ukrainā, ir maz ticams, ka tā var uzsākt vēl vienu atklātu militāru operāciju pret kādu citu valsti, dažādi riski saglabājas. Tas saistīts gan ar diversijām, gan sabotāžām, kuras mūsu drošības dienestu ieskatā var kļūt arvien bīstamākas, jo Krievijas specdienesti arvien mazāk rēķinās ar iespējamām sekām. Vienlaikus augsts saglabājās arī vervēšanas risks un tam īpaši pakļauti ir tie Latvijas valstspiederīgosie, kuri regulāri ceļo uz Krieviju un Baltkrieviju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!