“Artemis 2” astronauti dalās ar pirmajiem Zemes attēliem no kosmosa
ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) ir publiskojusi pirmos Zemes attēlus, ko no orbītas ap Mēnesi uzņēmuši “Orion” kosmosa kuģa misijas “Artemis 2” astronauti. Kā informē portāls jauns.lv, šie attēli sniedz unikālu skatījumu uz mūsu planētu no tās tuvākās dabiskās pavadoņa orbītas, atgādinot par cilvēces vienotību un sasniegumiem kosmosa izpētē. Attēlus uzņēmis misijas komandieris Reids Veismens, un tie demonstrē Zemes skaistumu ar krāšņām mākoņu struktūrām, okeānu zilumu un pat polāro auroru mirdzumu. Vienā no attēliem redzams arī zodiakālās gaismas efekts, kas radies, saules gaismai atstarojoties no putekļiem Saules sistēmā.
Vēsturiskā misija un tās apkalpe
“Artemis 2” misija, kas tika palaista 2026. gada 1. aprīlī, ir pirmā apkalpotā misija cilvēces vēsturē, kas devusies ārpus Zemes orbītas kopš “Apollo 17” lidojuma 1972. gadā. Tās mērķis ir pārbaudīt “Orion” kosmosa kuģa sistēmas un sagatavot pamatu turpmākām misijām, kuru mērķis ir cilvēku atgriešanās uz Mēness. Misijas apkalpē ietilpst četri astronauti: NASA pārstāvji Reids Veismens (komandieris), Viktors Glovers (pilots) un Kristīna Koka (misijas speciāliste), kā arī Kanādas kosmosa aģentūras (CSA) pārstāvis Džeremijs Hansens (misijas speciālists). Šī misija ir nozīmīga arī ar to, ka Viktors Glovers kļūs par pirmo krāsaino cilvēku, kas lidojis apkārt Mēnesim, Kristīna Koka – par pirmo sievieti, bet Džeremijs Hansens – par pirmo kanādieti, kas devies šādā ceļojumā. Misija paredzēta desmit dienu garumā, un tās laikā tiks sasniegts jauns rekords cilvēka lidojuma attālumā no Zemes – 406 773 kilometri.
Attēlu uzņemšanas apstākļi un iespaidi
Astronauti uzņēmuši Zemes attēlus īsi pēc veiksmīgās translūnārās injekcijas (TLI) manevra veikšanas, kas notika 2. aprīlī. Šis manevrs nodrošināja kosmosa kuģa trajektoriju ap Mēnesi un atpakaļ uz Zemi. Komandieris Reids Veismens pat sazinājās ar misijas kontroli Hjūstonā, lai noskaidrotu, kā pareizi tīrīt “Orion” logus, jo tie jau bija nosmērējušies no pastāvīgas logu vērošanas un fotografēšanas. Savukārt misijas speciālists Džeremijs Hansens atklāja, ka apkalpe pat atlikusi savu pirmo kopīgo maltīti kosmosā, lai pilnībā izbaudītu skatus uz Zemi. Viņš aprakstījis skatu kā “fenomenālu” un atzinis, ka viņi bijuši “pielīmēti pie loga”. Kristīna Koka dalījusies iespaidos, ka, lai gan zinājusi, ko sagaidīt, realitātē skats bijis “neaizklājams” un “elpu aizraujošs”, redzot mājas planētu vienlaicīgi gan dienas gaismā, gan apgaismotu no Mēness, ar saulrieta staru kūli. Šie attēli tiek salīdzināti ar ikoniskajiem “Zilās marmora” (Blue Marble) attēliem, ko uzņēma “Apollo 17” misijas laikā.
“Artemis 2” misijas nozīme un nākotnes perspektīvas
“Artemis 2” misija ir svarīgs solis uz priekšu cilvēces ceļā uz Mēnesi un tālāk kosmosā. Tā ne tikai pārbauda tehnoloģijas un apkalpes spējas, bet arī iedvesmo jaunas paaudzes izpētei un atklājumiem. “Artemis” programmas galvenais mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu cilvēku klātbūtni uz Mēness, izveidot tur bāzi un galu galā doties uz Marsu. Šie pirmie attēli no “Artemis 2” misijas kalpo kā spēcīgs atgādinājums par mūsu planētas skaistumu un cilvēces spēju sasniegt neiedomājamus mērķus, kad mēs strādājam kopā. NASA turpina sniegt informāciju par misijas gaitu, un sabiedrība var sekot līdzi notiekošajam, izmantojot tiešsaistes izsekošanas rīkus un NASA kanālus sociālajos medijos. Nākamos vēsturiskos soļus “Artemis” programmā paredzēts spert nākamajos gados, pilnveidojot un paplašinot cilvēka klātbūtni kosmosā.