Kā tumšs mākonis Andra ikdienu aizēno bailes par Latvijas pilsonības zaudēšanu. Viņš Latvijā ir audzis un dzīvo visu mūžu, izņemot pirmo savas dzīves gadu. Andris piedzima Krievijā, bet gada vecumā ar mammu pārbrauca dzīvot uz Latviju. Tā kā Andris dzimis Krievijā, šīs valsts pilsonību viņam piešķīra automātiski, taču mamma kā Latvijas pilsone nokārtoja dēlam arī Latvijas pilsonību.
Viņa mamma devās mūžībā, kad puisis bija vēl mazs, savukārt ar Krievijā dzīvojošo tēvu nekādu attiecību kopš bērnības neesot. Tāpēc viņš nebija pat aizdomājies, ka viņam ir dubultpilsonība, līdz pērn saņēma paziņojumu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP).
“Atnāca vēstule no PMLP, ka man ir jāveic izvēle, vai atstāt Latvijas pilsonību, vai atstāt Krievijas pilsonību. Un es pat nemaz tajā brīdī nezināju, ka man ir tāda kā Krievijas pilsonība. Es biju jauns, un es nemaz nezināju, ka man tāda ir,” stāsta Andris.
“Tas bija izmisums. Es nezināju, ko darīt šādā situācijā. Nebija kam pajautāt arī. Savam priekšniekam es neteicu to kādu pusgadu. Tad es domāju, ko darīt. Arī tantēm jautāju, ko darīt? Nav saskārušās ar to, nav arī juristu, un nevarēs neko palīdzēt man.”
Andris atklāj, ka ar Krieviju viņu nekas nesaista un viņš sevi uzskata tikai kā Latvijas pilsoni un patriotu. Izvēle jāveic līdz 25 gadu vecumam: Andrim drīz paliks 24.