Valdība atbalsta uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai
Ministru kabinets ir atbalstījis Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu nodot patērētāju jeb nebanku kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkcijas, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā centrālajai bankai – Latvijas Bankai. Lēmums tika pieņemts, neskatoties uz opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iebildumiem. Šīs izmaiņas mērķis ir ieviest vienotu un efektīvāku uzraudzības modeli, mazināt administratīvo slogu un novērst funkciju dublēšanos starp uzraugošajām institūcijām. Kā ziņo Latvijas Avīze, šis solis tiek saskatīts kā veids, kā stiprināt publisko pārvaldi un uzlabot patērētāju aizsardzību.
ZZS pauž bažas par reformu
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē pauda nostāju, ka Ekonomikas ministrija (EM) neatbalsta nebanku kreditēšanas uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai. Viņš norādīja uz nebanku kreditēšanas sektora 16% pieaugumu pēdējā gada laikā un izteica bažas, ka uzrauga maiņa varētu kavēt šo attīstību, jo Latvijas Banka varētu noteikt stingrākas prasības un palielināt dokumentu apjomu. Valainis arī uzsvēra, ka nav rastīts budžeta deficīts, ko šī reforma varētu radīt, un EM ieskatā FM nav piedāvājusi tam risinājumu. Viņš piebilda, ka ZZS koalīcijā nav pārsvara, tāpēc turpmāko reformas virzību noteiks Saeima.
Mērķi un ieguvumi
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens skaidroja, ka reformas mērķis ir izveidot vienotu, profesionālu un uz riskiem balstītu uzraudzības modeli, novēršot funkciju pārklāšanos un stiprinot kvalitāti. Viņš uzsvēra, ka šāds solis ir arī atbilde uz starptautiskās organizācijas “Moneyval” rekomendācijām, kas norāda uz nepieciešamību nodrošināt vienotu uzraudzības praksi un efektīvāku resursu izmantošanu. Ašeradens prognozē, ka uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozīmēs kvalitatīvāk aizsargātus patērētājus, mazāku administratīvo slogu nozarei, gandrīz piecas reizes zemāku valsts nodevu un profesionālāku uzraudzību, kas ir ierasta prakse vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu. Pašlaik kreditētājus Latvijā uzrauga trīs institūcijas: Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas bieži vien rada paralēlas pārbaudes un atšķirīgas prasības.
Pārejas periods un turpmākie soļi
Lai nodrošinātu raitu un prognozējamu pāreju uz jauno uzraudzības modeli, paredzēts noteikt pārejas periodu līdz 2028. gada 1. janvārim. Laika posmā no 2027. gada Latvijas Banka veiks uzraudzības funkcijas, piemērojot PTAC izstrādātās vadlīnijas. Pilnībā nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzība pāries Latvijas Bankas kompetencē no 2028. gada. Finanšu ministrija plāno tuvākajā laikā iesniegt Saeimā nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai ieviestu šīs izmaiņas.
Nozares un ekspertu viedokļi
Diskusijās ar finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvjiem, “Fintech Latvija” asociāciju un Latvijas Banku tika panākta konceptuāla vienošanās par pakāpenisku funkcijas nodošanu. “Fintech Latvija” gan ir izteikusi bažas, ka informatīvais ziņojums rada daudz risku, bet nesniedz pietiekamas atbildes par ieguvumiem. Tāpat ir izskanējis viedoklis, ka reforma varētu palielināt birokrātiju un radīt papildu izmaksas valstij un komersantiem.