Cilvēciskais faktors kiberdrošībā: 60% speciālistu apsver aiziešanu
Strauji augošais kibernoziegumu apjoms un sarežģītība rada nepieredzētu spiedienu uz IT un kiberdrošības speciālistiem, liekot daudziem no viņiem saskarties ar izdegšanu un pat apsvērt aiziešanu no profesijas. Jaunākais Object First pētījums atklāj, ka 84% darbinieku cieš no pārmērīga stresa, ko izraisa pastāvīgās kiberdrošības draudu, un gandrīz 60% nopietni domā par karjeras maiņu.
Izdegšanas spirāle: starp nebeidzamām uzbrukumiem un nereāliem vadības standartiem
IT speciālisti bieži vien nonāk nelabvēlīgā situātikā, cīnoties gan pret nemitīgajiem digitālajiem uzbrukumiem, gan nerealistiskajām vadības prasībām. Papildus tam daudzi bažījas par personīgo atbildību, ja sistēmu drošība tiek kompromitēta. Šis psiholoģiskais spiediens ir milzīgs. Pētījumā gandrīz puse respondentu atklāj, ka pēc incidentiem sastopas ar prasību “salabot visu nekavējoties”. Vēl 18% atzīst, ka uzbrukumu laikā vai pēc tiem jūtas bezspēcīgi un izsmelti. Pastāvīga atbildība par visas infrastruktūras aizsardzību bez adekvātiem resursiem noved pie emocionālās izdegšanas un motivācijas zuduma.
“Pieaugošais stress IT un kiberdrošības speciālistu vidū nav tikai personāla nodaļu jautājums, tas ir drauds uzņēmuma noturībai,” uzsver Object First izpilddirektors Deivids Benets. “Ja stresa un izdegšanas līmenis turpinās pieaugt, uzņēmumi riskē zaudēt kvalificētus darbiniekus un palikt neaizsargāti pret uzbrukumiem.”
Sarežģītās sistēmas, personāla trūkums un mākslīgā intelekta (MI) paradokss
Viena no galvenajām izdegšanas cēloņiem ir datu atjaunošanas un aizsardzības rīku sarežģītība pret izspiedējvīrusiem. 74% aptaujāto uzskata, ka viņu izmantotās tehnoloģijas kaitīgo programmatūras atjaunošanai vai dzēšanai ir pārāk sarežģītas, lai tās efektīvi darbinātu bez dziļām kiberdrošības zināšanām. Šo problēmu paspilgtina darba pārslodze, personāla trūkums un garas darba stundas, kas grauj pašpārliecinātību uzbrukumu laikā. Daudzi speciālisti atzīmē, ka ātrākas un vienkāršākas rezerves kopēšanas sistēmas varētu mazināt spriedzi, un 65% uzskata, ka neatkarīgi testētas tehnoloģijas palīdzētu justies drošāk.
Lai gan uzņēmumi arvien aktīvāk izmanto mākslīgā intelekta (MI) rīkus, lai identificētu un reaģētu uz draudiem, šo sistēmu pārvaldības nasta bieži gulstas uz cilvēkiem. Tā vietā, lai mazinātu slodzi, tas rada papildu kognitīvo nogurumu. Tādēļ eksperti norāda uz nepieciešamību pēc sistēmiskas mentālās veselības atbalsta, ne tikai tehnoloģiskiem risinājumiem. Turklāt MI aktīvi izmanto arī ļaundari. Puse aptaujāto uzskata, ka viņu uzņēmumi nepievērš pietiekamu uzmanību darbinieku labbūtībai. Kā svarīgākos pasākumus viņi min elastīgu darba grafiku, darbinieku atbalsta programmas un psiholoģisko palīdzību.
Lai palīdzētu speciālistiem tikt galā ar stresu, Object First sadarbībā ar organizāciju Cybermindz izstrādā izglītojošus materiālus un resursus stresa vadībai, lai palīdzētu atjaunot koncentrēšanos un uzlabot atpūtu. Šī iniciatīva uzsver, ka investīcijas darbinieku mentālajā veselībā ir ne mazāk svarīgas kā tehnoloģiskās inovācijas.