Saeima ceturtdien, 9. oktobrī, ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru pauž stingru nosodījumu Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) nesenajam lēmumam atjaunot pilntiesīgu dalību paralimpiskajā kustībā Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Šis lēmums, kas tika pieņemts IPC Ģenerālajā asamblejā Seulā septembra beigās, ir izraisījis plašu neizpratni un vilšanos Latvijas politiskajās un sporta aprindās, īpaši ņemot vērā turpināto karu Ukrainā.
Principu graušana un sporta politizācija
Latvijas parlamentārieši savā paziņojumā uzsvēruši, ka Krievija un Baltkrievija sistemātiski izmanto sportu kā politiskās un militārās propagandas instrumentu. Tradicionāli šo valstu sportistiem ir ciešas saiknes ar militārajām un drošības iestādēm, kas grauj sporta autonomijas principus. Pastāv arī nopietnas bažas, ka agresorvalstu pārstāvji, tai skaitā bijušie karavīri, varētu piedalīties paralimpiskajās spēlēs. Šāds solis faktiski padara sporta kustību par agresijas leģitimēšanas līdzekli, kas grauj gan sporta vērtības, gan starptautiskās sabiedrības uzticību paralimpiskajai kustībai. Saeimas ieskatā, IPC lēmums ir pretrunā ar Olimpiskās hartas pamatprincipiem un Eiropas sporta modeli, kur cilvēktiesību, sporta autonomijas un politiskās neitralitātes ievērošana ir būtiski pamatprincipi.
Parlaments aicina IPC nekavējoties pārskatīt šo lēmumu, lai nepieļautu, ka paraolimpiskā kustība kļūst par agresijas leģitimēšanas instrumentu. Latvijas nostāja ir skaidra – agresorvalstīm nav vietas nedz paralimpiskajās, nedz olimpiskajās spēlēs, kamēr turpinās karš. Latvija apņēmusies konsekventi aizstāvēt patiesos olimpiskos ideālus – mieru, cilvēka cieņu un taisnīgumu.
Latvijas Paralimpiskās komitejas nostāja
Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte paudusi dziļu neapmierinātību ar IPC lēmumu, uzsverot, ka LPK balsojusi pret to. Viņa šo lēmumu raksturojusi kā ievērojamu triecienu visām Baltijas un citām Eiropas valstīm, kas principiāli iebilst pret agresorvalstu dalību starptautiskās sacensībās. Pirms balsojuma Seulā varēja just daudzu valstu labvēlību pret Krieviju un Baltkrieviju, aicinot balsojumā nodalīt politiku no sporta, taču LPK prezidente uzsver, ka sports ir Krievijas maigās varas politikas izpausme, ko viņi izmanto savā propagandā. LPK turpinās atbalstīt Ukrainu un iebildīs pret agresorvalstu dalību starptautiskās parasporta sacensībās, kamēr turpinās karš.
Starptautiskās paralimpiskās kustības lēmuma sekas
Lēmums atjaunot Krievijas un Baltkrievijas pilntiesīgo dalību paralimpiskajā kustībā nozīmē, ka turpmāk abu agresorvalstu paralimpiskās komitejas atgūst visas biedru tiesības Starptautiskajā paralimpiskajā komitejā, tostarp tiesības startēt starptautiskās parasporta sacensībās, izmantojot savas valsts karogu, nacionālās krāsas un atribūtiku. Šis lēmums ļauj agresorvalstu parasportistiem 2026. gadā piedalīties Milānas–Kortīnas ziemas paraolimpiskajās spēlēs. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) neizslēdz spēļu kolektīva boikota iespēju, taču pagaidām neuzskata to par galveno risinājumu, un Latvijas rīcību izlems pēc konsultācijām ar sabiedroto valstīm. Sporta likums nenosaka Latvijas dalības aizliegumu paraolimpiskajās spēlēs Krievijas un Baltkrievijas piedalīšanās dēļ.
Saeima atkārtoti pauž stingru nosodījumu Krievijas un Baltkrievijas rīcībai un pieprasa nekavējoties izbeigt Krievijas agresijas karu Ukrainā. Redzot kara zvērības, noziegumus un postažu, ko Krievija turpina īstenot kopš kara sākuma, Saeima atkārtoti nosoda Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību starptautiskajās sacensībās līdz kara beigām Ukrainā.