Kubiļus arī atzīmēja, ka ES dalībvalstis līdz gada beigām ir aicinātas pārskatīt savus Atveseļošanās un noturības mehānisma plānus, iespējams, rodot jaunas iespējas arī aizsardzības stiprināšanai. Tostarp dronu sienas veidošanā.
Pēc Kubiļus teiktā, šobrīd novērtēts, ka šāda dronu sieva Polijā un trijās Baltijas valstīs varētu izmaksāt ap vienu miljardu eiro visās valstīs kopā. “Tātad tie nav 10 vai 100 miljardi, kā daži cilvēki, daži politiķi saka,” uzsvēra Kubiļus.
Kubiļus izcēla, ka dronu nozares attīstībā citas valstis var daudz mācīties no Ukrainas. Pēc viņa teiktā, ukraiņi ir vienmēr izcēluši, ka paralēli tehnoloģiju attīstīšanai, svarīgi ir attīstīt arī tā saukto ekosistēmu. Tas vajadzīgs tādēļ, ka Krievija strauji iemācās, kā attīstīt jauna tipa dronus. Ukrainā sadarbojas visi dronu ražošanā un izmantošanā iesaistītie, un, ja tiek atklāts, ka Ukrainas pusē droni vai citas ar droniem saistītās iekārtas zaudē efektivitāti, tad ukraiņi uzreiz kaut ko maina, skaidroja komisārs.
Viņš atklāja, ka ukraiņi aprēķinājuši, ka nākamgad savas frontes līnijas 1200 kilometru garumā aizsargāšanai viņiem nepieciešami aptuveni četri miljoni dronu.
Kubiļus, kurš pats ir no Lietuvas, tādējādi veicis ātrus aprēķinus, ka Lietuvai šādā gadījumā būtu nepieciešami ap trim miljoniem dronu. “Es jautāju ukraiņiem pēc viņu padoma. Vai mums vajadzētu sākt ražot trīs miljonus bezpilota lidapārātus Lietuvā, vai arī tos iepirkt un turēt savos krājumos? Tomēr viņu atbilde bija ļoti vienkārša – tā būtu liela kļūda, jo ikviens drons ilgākā laika posmā noveco,” teica komisārs. Tieši tādēļ ir daudz svarīgāk sagatavot zinošu cilvēku komandas, noliktavās uzglabāt bezpilota lidaparātu sastāvdaļas, lai vajadzības gadījumā būtu iespējams strauji palielināt ražošanu.