Rīgas dome rosina drošības uzlabojumus dzelzceļa pārbrauktuvēs pēc traģēdijas Imantā
Rīgā, Imantas dzelzceļa pārbrauktuve, kļuvusi par skumju atskaites punktu diskusijām par dzelzceļa drošību. Pēc traģiskā negadījuma, kurā dzīvību zaudēja divas jaunas meitenes, Rīgas dome ir apņēmusies pastiprināt uzmanību un rosināt konkrētus drošības pasākumus, lai novērstu līdzīgu nelaimju atkārtošanos nākotnē.
Nepilnības esošajā infrastruktūrā un nepieciešamās izmaiņas
Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš skaidroja, ka pēc traģēdijas ir saņemts uzdevums no pilsētas mēra apzināt visas dzelzceļa šķērsošanas vietas galvaspilsētā. Tas nepieciešams, lai pilnībā izprastu esošās problēmas un aprēķinātu finansējumu to risināšanai. Lai gan atbildība par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu galvenokārt gulstas uz VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz), pašvaldība ir gatava aktīvi iesaistīties un iniciēt nepieciešamās pārmaiņas. Viens no galvenajiem ierosinājumiem ir veikt izmaiņas pārbrauktuves barjeru darbībā. Tiek norādīts, ka bieži vien barjeras neaizveras pilnībā, radot iespēju cilvēkiem šķērsot sliedes pat tad, kad drošības sistēmas signalizē par tuvojošos vilcienu. Šī nepilnība ir īpaši bīstama, jo cilvēki to izmanto, neraugoties uz potenciālajām sekām. Kā iespējamie risinājumi tiek apsvērta gan barjeru tehniskās darbības uzlabošana, gan arī papildu drošības elementu, piemēram, nožogota tuneļa jeb labirinta izveide gājējiem, kas fiziski mudinātu cilvēkus apstāties un pārliecināties par drošību pirms sliežu šķērsošanas. Šādas sistēmiskas izmaiņas ir nepieciešamas, lai nevis vienkārši reaģētu uz atsevišķiem gadījumiem, bet gan pilnvērtīgi risinātu problēmu kopumā.
Dzelzceļa drošības statistika Latvijā un tās salīdzinājums
Dzelzceļa drošības situācija Latvijā kopumā ir satraucoša. Pēdējo trīs gadu laikā dzelzceļa negadījumos bojā gājuši 42 cilvēki, kas ir ievērojami vairāk nekā kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā, kur šajā pašā laika periodā bojā gājuši 13 cilvēki. Šī drūmā statistika liecina par būtiskām problēmām ne tikai infrastruktūras drošībā, bet arī sabiedrības izpratnē par riskiem, kas saistīti ar dzelzceļa tuvumu. Lai gan gan Latvijā, gan Igaunijā tiek īstenoti līdzīgi drošības pasākumi, Latvijas rādītāji ir krietni sliktāki. Biežākie negadījumu cēloņi Latvijā ir cilvēku neuzmanība, pārgalvība un nevērība pret piesardzības noteikumiem, kā arī alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekme. Lai gan “Latvijas dzelzceļš” veic dažādus drošības uzlabojumus, piemēram, modernizē pārbrauktuves un īsteno izglītojošas kampaņas, ir skaidrs, ka nepieciešama ciešāka sadarbība starp visām iesaistītajām institūcijām un pastiprināta sabiedrības informēšana un izglītošana.
Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta jaunais direktors
Šajā kontekstā ir nozīmīgi pieminēt arī nesen iecelto Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru Kristapu Kauliņu. Viņa profesionālā pieredze transportbūvju jomā un vadības projektu zināšanas sniedz cerību, ka departaments spēs efektīvāk risināt sarežģītos mobilitātes un infrastruktūras jautājumus. Kauliņš ir uzsvēris nepieciešamību risināt gājēju pāreju un infrastruktūras projektu stingru uzraudzību, virzot Rīgu uz modernākas Eiropas galvaspilsētas statusu. Viņa vadībā plānots sistēmiski pieiet problēmu risināšanai, nevis reaģēt uz atsevišķiem negadījumiem, kas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā nesenās traģēdijas.
Sistēmiska pieeja drošības problēmu risināšanā
Traģēdija Imantā ir kalpojusi kā smags atgādinājums par to, cik svarīgi ir pastāvīgi uzlabot drošību uz dzelzceļa pārbrauktuvēm. Rīgas domes iniciatīva rosināt izmaiņas pārbrauktuvju darbībā un ieviest papildu drošības pasākumus ir solis pareizā virzienā. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka tehniskie risinājumi nespēj pilnībā aizstāt cilvēcisko faktoru. Kā uzsver “Latvijas dzelzceļš”, ikvienam satiksmes dalībniekam ir jāievēro drošības zīmes un jābūt modram dzelzceļa tuvumā. Cilvēku steiga, neuzmanība, nogurums vai pat pārdrošība nereti ir liktenīgas. Tāpēc, lai panāktu patiesus uzlabojumus, nepieciešama gan atbildīgu institūciju ciešāka sadarbība, gan arī katra individuālā pilsoņa atbildīga attieksme pret savu un apkārtējo drošību. Tikai kopīgiem spēkiem varam radīt drošāku vidi mums visiem.