Zelenska prasība ES: nekavējoties atjaunot sankcijas pret Krievijas naftu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, reaģējot uz neseno vienošanos par pamieru Tuvajos Austrumos starp ASV un Irānu, ir aicinājis Eiropas Savienību nekavējoties atjaunot pilnvērtīgas sankcijas pret Krievijas naftu. Kā ziņo Latvijas Avīze, Zelenskis uzsvēris, ka, sākoties pamierm, ir sagaidāma sankciju pilnīga atjaunošana pret Krievijas naftas produktiem.
Šī Zelenska prasība izskanējusi laikā, kad ASV ir uz laiku atcēlušas sankcijas pret Krievijas naftas un naftas produktu pārdošanu, kas tiek transportēta ar tankkuģiem, lai mazinātu energoresursu izmaksu pieaugumu, ko izraisījis konflikts Tuvajos Austrumos. ASV atļāva valstīm līdz 2026. gada 11. aprīlim iegādāties Krievijas naftu, kas jau atradās jūrā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa režīms atzinīgi novērtēja šo ASV lēmumu, mudinot Savienotās Valstis virzīties tālāk šajā virzienā. Tomēr Kijiva un tās sabiedrotie brīdināja, ka šāds solis varētu palīdzēt Maskavai finansēt karu pret Ukrainu. Sankcijas pret Krievijas naftas tirdzniecību tika ieviestas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Ukrainas partneri lūguši pārtraukt triecienus Krievijas infrastruktūrai
Zelenskis arī atklāja, ka Ukrainas partneri ir aicinājuši Kijivu pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un citiem infrastruktūras objektiem. Šāds lūgums izteikts, ņemot vērā energoresursu cenu pieaugumu, ko izraisījis konflikts Tuvajos Austrumos. Ukrainas prezidents gan neatklāja, kuri tieši partneri ir vērsušies ar šādu lūgumu, taču apstiprināja, ka tas ir fakts un lūgumi saņemti dažādos līmeņos, sākot no politiskās vadības līdz pat militārajai. Pēdējās nedēļās Ukraina ir pastiprinājusi uzbrukumus Krievijas infrastruktūrai, tostarp naftas pārstrādes rūpnīcām, naftas glabātavām un ostām.
ES sankciju politika pret Krieviju un Latvijas nostāja
Eiropas Savienība kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir noteikusi vairākus sankciju kopumus pret Krieviju, cenšoties vājināt tās ekonomiku un ierobežot spēju finansēt karu. Pēdējā laikā ES ir pieņēmusi 19. sankciju paketi, kas cita starpā vērsta pret Krievijas naftas tirdzniecību un centieniem apiet sankcijas. Latvijas nostāja Krievijai noteikto sankciju jautājumā ir stingra un apņēmīga. Latvijas Ārlietu ministrija uzsver nepieciešamību turpināt un pastiprināt sankciju režīmu, lai maksimāli palielinātu spiedienu uz Krieviju un tās ekonomiku.
ASV un Irānas pamiera vienošanās: konteksts un sekas
Pamiera vienošanās starp ASV un Irānu, kas noslēgta pēc intensīvām sarunām un tuvojoties ultimāta termiņam, paredz divu nedēļu pamieru un Irānas piekrišanu uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu. Šī vienošanās strauji samazināja pasaules naftas cenas, kas bija pieaugušas konflikta dēļ. Tomēr par pamiera nosacījumu pilnvērtīgu izpildi un kuģu satiksmes atjaunošanu pa Hormuza šaurumu joprojām pastāv neskaidrības. Irāna ir izvirzījusi vairākus nosacījumus, tostarp ASV sankciju atcelšanu, kas nav pilnībā saskaņoti ar ASV prasībām par brīvu kuģošanu. Šī neskaidrība rada jautājumus par pamiera ilgtermiņa stabilitāti un tā ietekmi uz globālo enerģijas tirgu.
Ukrainas uzbrukumi Krievijas infrastruktūrai un to iemesli
Pēdējās nedēļās Ukraina ir pastiprinājusi uzbrukumus Krievijas kritiskajai infrastruktūrai, īpaši naftas pārstrādes rūpnīcām, glabātavām un ostām. Šie uzbrukumi notiek paralēli starptautiskajām diskusijām par sankcijām un enerģētikas politiku. Lai gan Ukrainas partneri ir aicinājuši Kijivu atturēties no šādiem uzbrukumiem, lai novērstu naftas cenu kāpumu, Zelenskis ir norādījis, ka uzbrukumi turpināsies. Šīs darbības tiek veiktas stratēģiski, lai radītu maksimālu spiedienu uz Krievijas ekonomiku un tās spēju uzturēt karu.