ZZS pieprasa detalizētu informāciju par “airBaltic” finanšu stāvokli
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valde aicina satiksmes ministru Ati Švinku nekavējoties sniegt detalizētu un patiesu informāciju par nacionālās aviokompānijas “airBaltic” pašreizējo situāciju. ZZS valde pieprasa skaidrojumu, kā aviokompānija plāno izmantot valsts piešķirto īstermiņa aizdevumu un kādas ir tās spējas šo aizdevumu atmaksāt. Kā informē portāls jauns.lv, šī prasība izskanējusi, reaģējot uz neseno valdības lēmumu atbalstīt iespēju piešķirt “airBaltic” īstermiņa aizdevumu līdz 30 miljoniem eiro.
Satiksmes ministrs Atis Švinka ir paudis gatavību nākamnedēļ tikties ar ZZS frakciju, lai sniegtu atbildes uz viņu jautājumiem par aviokompāniju un plānoto aizdevumu. Švinka norādījis, ka valdība ir atbalstījusi iespēju piešķirt “airBaltic” īstermiņa aizdevumu līdz 30 miljoniem eiro uz tirgus nosacījumiem. Šis potenciālais aizdevums paredzēts kā piesardzības pasākums likviditātes un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, ņemot vērā pastiprināto nenoteiktību aviācijas nozarē, tai skaitā militārā konflikta ietekmi Tuvajos Austrumos, lidojumu pārtraukšanu uz Telavivu un Dubaiju, kā arī ar to saistīto aviosabiedrības degvielas cenu pieaugumu.
“airBaltic” finanšu izaicinājumi un valsts atbalsts
Aviokompānija “airBaltic” saskaras ar ievērojamiem finanšu izaicinājumiem, ko veicinājis straujais avio-degvielas cenu kāpums, ko izraisījis militārais konflikts Tuvajos Austrumos. Saskaņā ar ministra sniegto informāciju, aviācijas degvielas cena pēdējā laikā dubultojusies, kāpjot no aptuveni 700 ASV dolāriem par tonnu līdz pat 1500-1800 ASV dolāriem par tonnu. Tas radījis spiedienu uz aviokompānijas izmaksām un ietekmējis tās ienesīgumu. Lai gan “airBaltic” turpina veikt reisus saskaņā ar plānoto programmu, potenciālais aizdevums palīdzētu uzturēt stabilu lidojumu tīklu un absorbēt pieaugošo degvielas cenu spiedienu.
Valdība 31. martā vienbalsīgi atbalstīja lēmumu virzīt Saeimai “airBaltic” pieprasījumu par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu 30 miljonu eiro apmērā. Tomēr šis lēmums vēl gaida Saeimas apstiprinājumu. “airBaltic” ir lūgusi īstermiņa aizdevumu, lai stabilizētu savu darbību līdz jaunas stratēģijas izstrādei un finansējuma piesaistei. Saskaņā ar aviokompānijas gada pārskatu, neskatoties uz sagaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, kompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un prognozes liecina, ka papildu kapitāla injekcija 100-150 miljonu eiro apmērā būs nepieciešama, lai finansētu darbību 2026./2027. gada ziemas sezonā.
Situācija ir sarežģīta arī tāpēc, ka “airBaltic” ir apturējusi plānoto sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un pašlaik neuzskata to par iespējamu kapitāla piesaistes avotu 2026. gadā, ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un tirgus apstākļus. Saskaņā ar “airBaltic” gada pārskatu, lai gan paredzams operatīvās un komerciālās darbības uzlabojums, aviokompānija 2026. gadā strādās ar negatīvu brīvo naudas plūsmu. Vadība sagaida, ka, lai finansētu darbību 2026./2027. gada ziemas sezonai, būs nepieciešama papildu kapitāla injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā. Satiksmes ministrs ir norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots plašs mandāts meklēt iespējas kapitāla piesaistei, izmantojot dažādus finanšu instrumentus.
Saeimas Budžeta komitejas iebildumi un politiskās debates
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komiteja nav atbalstījusi valdības lēmumu piešķirt “airBaltic” jaunu 30 miljonu eiro aizdevumu. ZZS frakcijas deputāti iebilda pret finansiāli grūtībās nonākušās aviokompānijas atbalstīšanu. Komiteja plāno atgriezties pie jautājuma izskatīšanas pēc Lieldienu brīvdienām, 14. aprīlī. Ministrs Švinka paudis neizpratni par ZZS radītajiem jautājumiem, nosaucot to par politisku retoriku, un uzsvēris, ka valdība vienbalsīgi atbalstīja aizdevumu pēc viņa argumentu uzklausīšanas. Ministrs arī piebildis, ka ZZS frakcija saņēmusi pat vairāk informācijas nekā citi.
Ir izskanējušas arī bažas par nepieciešamo līdzekļu apmēru, jo, lai gan valdība sākotnēji runāja par 30 miljonu eiro aizdevumu, nozares publikācijās minēti krietni lielāki skaitļi, kas sasniedz 100 līdz 150 miljonus eiro. “airBaltic” pati ir bijusi atturīga par konkrētām summām, norādot uz notiekošajām diskusijām ar galveno akcionāru – Latvijas valsti. Analītiķi norāda, ka aviokompānija arī pandēmijas laikā ir saņēmusi valsts atbalstu, kas pastiprina diskusijas par uzņēmuma ilgtermiņa kapitāla struktūru.
“airBaltic” stratēģiskā nozīme un nākotnes perspektīvas
Neskatoties uz finanšu grūtībām, “airBaltic” tiek uzskatīta par stratēģiski svarīgu aviokompāniju Latvijas nacionālajai drošībai un valsts savienojamībai. Tā nodrošina piekļuvi Baltijas reģionam gan biznesa ceļotājiem, gan tūristiem, un tās zaudēšana atstātu negatīvas sekas uz Latvijas ekonomiku. Premjerministre Evika Siliņa ir uzsvērusi, ka “airBaltic” ir nozīmīgs ieguvums Latvijas ekonomikai, īpaši krīzes situācijās, piemēram, organizējot repatriācijas reisus.
Ministrs Švinka ir norādījis, ka “airBaltic” agrāk vai vēlāk ir jābūt privātam kapitālam un tai ir jābūt kotētai biržā, taču esošā bilance un finanšu rādītāji ir sarežģīti. Viņš uzsvēris nepieciešamību domāt radoši, kā stiprināt aviokompāniju, jo Eiropas Savienība neļauj tieši atbalstīt aviokompānijas. Tiek izskatītas dažādas alternatīvas kapitāla piesaistei, tostarp vienošanās par apvienošanos vai iegādi (M&A).
Nesen ieviesti deviņi jauni maršruti vasaras sezonai, kā arī atjaunoti vairāki iepriekšējie, palielinot frekvences uz gandrīz 30 esošajiem maršrutiem. Tas liecina par aviokompānijas centieniem atjaunot darbību un paplašināt savu piedāvājumu. Tiek izstrādāts arī jauns “airBaltic” biznesa plāns, kura pabeigšana plānota vasarā. Aviokompānijas vadība ir saņēmusi plašāko iespējamo mandātu meklēt kapitāla piesaistes iespējas ar dažādiem finanšu instrumentiem.
Kaimiņvalstu reakcija un iespējamā sadarbība
Latvijas premjerministre Evika Siliņa ir ierosinājusi apspriest “airBaltic” situāciju ar kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu – un koordinēt aviācijas darbību Baltijas reģionā kopīgi. Iepriekš kaimiņvalstīm tika piedāvāts iegūt līdzdalību aviokompānijā uz tādiem pašiem nosacījumiem kā “Lufthansa”, taču Igaunija atteicās, izvēloties investēt tieši savienojumos caur Tallinas lidostu. Lietuvas iepriekšējā valdība sabruka pirms lēmuma pieņemšanas. Igaunijas politiķi noraidījuši ideju par investīcijām “airBaltic”, vienu no politiķiem nodēvējot aviokompāniju par “neizsmeļamu finanšu bedri”.
Latvijas valsts pašlaik “airBaltic” akciju kapitālā īpašumā ir 88,37%, “Lufthansa” – 10%, bet atlikušie 1,63% pieder citiem privātajiem akcionāriem. Lai gan aviokompānijas apgrozījums un pasažieru skaits ir pieaudzis, dubultojoties avio-degvielas cenām, tā peļņas potenciāls ir samazinājies. “airBaltic” kopējais degvielas patēriņš atlikušajam gadam tiek prognozēts ap 165 000 tonnu.