Džemmai Skulmei – 100: Ievērojamās mākslinieces godināšana Latvijā
Izcilā latviešu gleznotāja Džemma Skulme, kuras radošā un sabiedriskā darbība atstājusi neizdzēšamu mantojumu Latvijas kultūras vēsturē, šogad sagaida savu 100. dzimšanas dienu. Sestdien, 2023. gada 20. septembrī, apritētu viņas simtais dzīves gads. Lai godinātu šo nozīmīgo gadskārtu un atcerētos mākslinieces neordināro personību, visā Latvijā norisinās vairāki pasākumi, kas ļauj ieskatīties viņas daiļradē un mūža darbā. Nozīmīgs notikums ir Latvijas Televīzijā gaidāmā dokumentālās filmas “Džemmas laiki” pirmizrāde, savukārt Mālpils kultūras centrā tiek atklāta izstāde “Saknes” un rīkots koncerts. Tāpat arī plašākai publikai pieejama izstāde “Džemma”, kas veltīta mākslinieces simtgadei.
Džemmas Skulmes simtgades svinības visā Latvijā
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) no 2025. gada 19. līdz 21. septembrim rīko īpašu pasākumu ciklu, lai godinātu Džemmas Skulmes 100. jubileju. Šī iniciatīva sniedz unikālu iespēju dziļāk izprast mākslinieces radošo mantojumu un viņas nozīmīgo ieguldījumu Latvijas vizuālās mākslas ainā. Muzejs aicina apmeklētājus uz izstādi “Džemma”, kas ir atvērta no 2025. gada 23. augusta līdz 2026. gada 25. janvārim. Izstādes kuratore Sandra Krastiņa uzsver, ka ekspozīcijas mērķis ir ne tikai atspoguļot mākslas un sabiedrības norises padomju okupētajā Latvijā caur viena autora darbiem, bet arī izcelt mākslinieces personības individuālo spēku un neatkarīgo domu, kas spējusi pārsniegt ideoloģiskos rāmjus. Darbi bieži vien tiek interpretēti kā dvēseles spogulis, atklājot dziļu emocionālo piesātinājumu un spēcīgu simbolismu, kas atspoguļo gan personīgos pārdzīvojumus, gan laikmeta garu.
LNMM piedāvā arī bagātīgu pasākumu programmu, kas ietver diskusiju vakarus, lekcijas un radošās nodarbības. 19. septembrī notika diskusiju vakars par laikmetu un paaudžu pieredzi Latvijas mākslā, femīnās identitātes atspoguļojumu un mākslas darbu tālāko dzīvi nākotnē. Bērniem un ģimenēm paredzētās nodarbības “Es un māksla” ļauj iepazīt Skulmes daiļradi, tēlus un izteiksmes līdzekļus no jauna perspektīvas, koncentrējoties uz darbiem kā “Mantojums II. Dziesma”.
Savukārt Mālpils Kultūras centrs 20. septembrī atzīmē mākslinieces 100. jubileju ar izstādi “Saknes” un koncertu “…tuvāk nekā blakus”. Izstāde “Saknes” piedāvā unikālu ieskatu Skulmju dzimtas radošajā mantojumā, izstādot gan Džemmas, gan viņas vecāku – gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes – darbus. Šī ekspozīcija ir apliecinājums mākslas nepārtrauktībai un tās ietekmei vairākās paaudzēs. Koncerts, kurā skanēs Ojāra Ābola vēstuļu fragmenti un klaviermūzika, piedāvā personisku ieskatu Džemmas un Ojāra kopīgajā pasaulē.
Džemma Skulme: personība, māksla un sabiedriskā darbība
Džemma Skulme (1925–2019) nāca no ievērojamas mākslinieku dzimtas, kas veidoja latviešu klasisko modernismu. Viņas tēvs bija gleznotājs Oto Skulme, bet māte – tēlniece Marta Liepiņa-Skulme, viena no pirmajām profesionāli izglītotajām latviešu sievietēm-tēlniecēm. Šī mākslinieciskā vide un bagātais radošais mantojums neapšaubāmi atstāja dziļas pēdas arī Džemmas Skulmes daiļradē. Viņa ieguva izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā un Ļeņingradas Repina institūtā, apgūstot glezniecības tehnikas un mākslas teoriju. Viņas mākslai raksturīga monumentalitāte, vērienīgums gan formā, gan saturā, bieži vien izmantojot eļļas, akrila un akvareļa tehnikas. Darbos bieži sastopami tādi tēli kā mātes, pūrs, tautasdziesmas, kariatīdes un strēlnieki, kas tiek tuvināti simboliem ar filozofisku vispārinājumu un asociatīvu tēlainību.
Džemmas Skulmes māksla nav vienkārša estētika; tā ir liecība par spēju rast skaistumu un dziļumu pat sarežģītos apstākļos. Viņas darbi, bieži interpretēti kā dvēseles spogulis, atspoguļo gan personīgos pārdzīvojumus, gan laikmeta garu. Cenzūras apstākļos viņa ar savu ekspresīvo glezniecības valodu spēja atbrīvoties no uzspiestā sociālistiskā reālisma un ideoloģiskā patosa, meklējot personisku izziņu glezniecības procesā. Izstādes “Džemma” konceptuālā vēsts uzsver nepieciešamību caur mūsdienu vērtību prizmu, tostarp feminisma skatījumu, no jauna “ieraudzīt” mākslinieces personību. Tā izceļ viņas spēju paust idejas un gleznot ar enerģiju, kas agrāk tika piedēvēta vien vīriešu mākslai.
Ārpus radošās darbības Džemma Skulme aktīvi darbojās arī sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Viņa bija ilggadēja Latvijas Mākslinieku savienības vadītāja no 1982. līdz 1992. gadam. Šajā amatā viņa sekmīgi atbalstīja moderno mākslu un veicināja Mākslas dienu attīstību. Skulme aktīvi iesaistījās arī nacionālās Atmodas kustībā un politisko pārmaiņu laikā, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā. Viņas personībai un sabiedriskajai stājai bija liela ietekme gan padomju okupācijas gados, gan atjaunotajā Latvijas valstī. Kā radio intervijā reiz teikusi pati māksliniece: “Mākslas misija ir paplašināt domāšanu un iedarbināt dvēseles teritoriju”.
Mantojums un atzinība
Džemmas Skulmes darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Ratgersa universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā ASV, kā arī daudzās privātās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Viņas ieguldījums mākslā un sabiedriskajā dzīvē novērtēts ar augstiem apbalvojumiem, tostarp Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Latvijas PSR Tautas mākslinieka nosaukumu (1976), PSRS Valsts prēmiju (1984) un Ministru kabineta balvu (2009). 2019. gadā Džemma Skulme saņēma Purvīša balvu par mūža ieguldījumu, kas ir apliecinājums viņas neaizmirstamajai ietekmei uz Latvijas kultūru. Viņas daiļrade turpina iedvesmot jaunās paaudzes, apliecinot brīvas personības domas spēku un spēju ietekmēt tautas likteni laikmetu lokos.