Pēc iebrukuma Ukrainā Krievija zaudējusi aptuveni 130 miljardus ASV dolāru (aptuveni 32,5 miljardus ASV dolāru gadā) – šo summu Krievija bijusi spiesta tērēt, lai, apejot sankcijas, savām vajadzībām iegūtu preces, ko pirms kara tā varēja iegūt no rietumvalstīm lētāk. Aprēķinā nav iekļauti zaudējumi, ko rada situācijas, kad Krievija nespēj nodrošināt tai vajadzīgo importu.
Sankciju dēļ vairākas Krievijas nozares zaudējušas būtiskus noieta tirgus rietumvalstīs, un Krievijai četru gadu laikā joprojām nav izdevies tos aizvietot ar alternatīviem tirgiem. Piemēram, salīdzinot 2021. un 2025. gada datus, Krievijas dzelzsrūdas eksports samazinājies par 40%, melno metālu – par 20%, ķīmisko produktu – par 35%, bet koksnes un celulozes – par 50%.
Krievijas institūciju nepubliskas prognozes paredz, ka šīs nozares nespēs atgūt zaudēto arī nākamo piecu gadu laikā, kamēr Krievijas amatpersonu publiskie paziņojumi pauž pretēju vēstījumu.
Izlūkošanas informācija liecina, ka Krievija vērtē ne tikai sankciju jau radītos zaudējumus, bet arī mēģina prognozēt, kādi ir nākotnes riski tās ekonomikai. Piemēram, Krievijas institūciju skatījumā dažādu risku, tostarp rietumvalstu ierobežojumu, dēļ Krievijas ārējā tirdzniecība līdz 2030. gadam var samazināties par aptuveni 175,5 miljardiem ASV dolāru (aptuveni 35 miljardiem ASV dolāru gadā jeb aptuveni 5% no Krievijas pašreizējā ārējās tirdzniecības apjoma ik gadu).