Jau ziņots, ka Latvijas Diabēta asociācija diabēta kopienas vārdā lūgusi Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) 2027. gada valsts budžetā paredzēt finansējumu 1. tipa diabēta pacientu ārstēšanai nepieciešamām medicīniskām ierīcēm, uzsverot, ka VM šī finansējuma piešķiršanu vairākus gadus esot nepamatoti vilcinājusi.
Pēc asociācijas paustā, patlaban panākts tikai tas, ka no šī gada glikozes sensorus kompensē grūtniecēm un 1. tipa diabēta pacientiem ar transplantētiem orgāniem – kopumā 100 cilvēkiem. Turklāt 31. marta darba tikšanās laikā ar Nacionālā veselības dienesta amatpersonām izskanējis, ka politiska gatavība patlaban ir apmaksāt glikozes sensorus tikai jauniešiem līdz 25 gadu vecumam un 500 pieaugušajiem 1. tipa diabēta pacientiem, kas ir mazāk nekā 10% no kopskaita.
Vēstulē norādīts, ka valsts apmaksātas tehnoloģijas patlaban nesaņem 5878 pieaugušie, turklāt 3089 no tiem ir darbspējas vecumā.
Organizācija arī norāda, ka sliktas diabēta kompensācijas gadījumā komplikācijas sāk attīstīties septiņu līdz desmit gadu laikā, bet to progresēšanu vēlāk vairs nav iespējams novērst. Vēstulē teikts, ka 1. tipa diabēta pacients valstij izmaksā piecas reizes dārgāk nekā pacients bez šīs diagnozes, turklāt pusi no izmaksām veido komplikāciju ārstēšana, ko varētu mazināt, uzlabojot diabēta kontroli ar glikozes sensoriem un insulīna sūkņiem.
Pirmā tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība, kurā aizkuņģa dziedzera beta šūnas pārtrauc izstrādāt insulīnu, un tās cēloņi nav saistīti ar dzīvesveidu. Glikozes sensori un insulīna sūkņi paredzēti, lai palīdzētu pacientam ikdienā precīzāk pielāgot ievadītā insulīna devu glikozes līmenim asinīs.