Saeimā 9. oktobrī valdošā koalīcija pārvarēja opozīcijas vairākas nedēļas ilgušo pretestību un pieņēma grozījumus likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz pārņemt kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.
KEM apgalvoja, ka grozījumu pieņemšana esot nepieciešama, lai Latvijai nenāktos maksāt ap 300 miljonu eiro soda naudas par Eiropas prasību nepildīšanu, savukārt opozīcija dažādos savos informācijas izplatīšanas kanālos, tostarp sociālajos tīklos, uzsver, ka izmaiņas rezultēsies ar ļoti būtisku degvielas cenu pieaugumu, kura apjoma aplēses dažādu personu paziņojumos gan variē – sākot no pieauguma par 26 centiem litrā līdz pat pieaugumam par 40 centiem litrā.
KEM pārstāve Leimane klāstīja, ka pieņemtajiem likuma grozījumiem visā ES jāmazina atkarību no naftas importa, palielinot vietējo energoresursu apjomu. Savukārt izmaksas par importējamo naftu varot mazināt, palielinot vietējo energoresursu, piemēram, elektroenerģijas, biogāzes un zaļā ūdeņraža, apjomu, kā arī mazinot fosilās degvielas patēriņu. Fosilo degvielu cena augs visā ES, spriež KEM pārstāve.
Prasības par ETS2 ieviešanu stāsies spēkā visā ES vienlaicīgi, prognozējoši no 2027. gada. Sākot ar 2028. gadu, degvielas un kurināmā operatoriem ik gadu būs jānodod tāds emisijas kvotu apjoms, kas atbilst kopējam oglekļa dioksīda (CO2) emisijām, kuras ir paziņotas par iepriekšējo darbības gadu (viena tonna CO2 ir viena emisijas kvota).
Kā apgalvoja Leimane, pašlaik neesot iespējams veikt konkrētus ietekmes aprēķinus, jo nav zināms, kāda būs CO2 kvotu cena 2027. gadā, līdz ar to esot nekorekti prognozēt degvielas cenu aplēses nākotnē. Visi veiktie aprēķini būtu pieņēmumi, kas varot būt atšķirīgi no situācijas 2027. gadā.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, lemjot trešo reizi, otrajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz pārņemt ES ETS un ETS2 darbību regulējošās ES direktīvas.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu ETS darbībai Latvijā, vienlaicīgi aktualizējot likuma saturu, ietverot izmaiņas atbilstoši institūciju reorganizācijām. Turklāt kopš 2001. gada likumā ir veikts 21 grozījums, līdz ar to tajā ietvertās ETS tiesību normas ir kļuvušas nepārskatāmas un nepieciešams veikt to struktūras pārkārtošanu.