Arvis stāsta, ka šajā projektā viņam vajadzēja sevi būtiski ierobežot – nebija ļauts ar dalībniekiem draudzēties, vajadzēja būt neitrālam.
“Parasti esmu cilvēks līme un ledlauzis, proti, sarunas virzītājs, taču šajā šovā man bija pavisam jauna specifika. Disciplinēju sevi, lai neietu cilvēkiem klāt, nesāktu intervēt un sarunāties ar viņiem.”
Neitralitāte gan nebija tikai formāla prasība – tā bija būtiska spēles sastāvdaļa. “Dalībnieku klātbūtnē nevarēju vilkt ārā informāciju, vajadzēja sevi bremzēt. Turklāt simpātijas pret visiem bija jāuztur vienādas.”
Situāciju sarežģījuši personīgi kontakti: “Piemēram, mēs ar Montu Klintsoni abi nākam no Madonas…
Monta. Foto: Kaspars Filips Dobrovoļskis
Esam mācījušies vienā skolā, viņa klasi augstāk. Taču nedrīkstēju ar viņu runāt vairāk nekā ar pārējiem,” skaidro šova vadītājs.
Vairāk lasi žurnāla “Privātā Dzīve” 14. aprīļa numurā!