Ceturtais kritērijs Krasnopjorova iepriekšminētos trīs kritērijus ļauj sasniegt visefektīvāk jeb ar zemākām izmaksām. Ekonomists norāda, ka valsts budžetam ir daudz prioritāšu un ierobežots naudas apjoms, tāpēc valdības efektivitāte vērtējama ne tikai pēc sasniegtā rezultāta, bet arī pēc resursu daudzuma, kas tam izlietoti. Krasnopjorovs atzīst, ka zemāka akcīze dīzeļdegvielai šim kritērijam daļēji atbilst.
Ekonomists skaidro, ka pie samērā augstām dīzeļdegvielas cenām akcīzes nodokļa pazeminājums nerada iztrūkumu valsts budžetā, jo tiek kompensēts ar lielākiem PVN ieņēmumiem, kas radušies, dārgāku dīzeļdegvielu apliekot ar to pašu 21% PVN likmi. Taču, jo vairāk naudas valsts budžets neiegūs dīzeļdegvielas akcīzes veidā, jo mazākas var būt budžeta iespējas kompensēt, piemēram, komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu, kas, ņemot vērā dabasgāzes globālo cenu kāpumu, varētu būt aktuāls nākamajā apkures sezonā, skaidro Krasnopjorovs.
Viņaprāt, akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai uz trīs mēnešiem ir loģisks solis, lai īstermiņā kaut daļēji mazinātu strauji pieaugošās dīzeļdegvielas cenas ietekmi uz ekonomiku un iedzīvotājiem. Šis politikas pasākums daļēji bremzē degvielas augsto cenu transmisiju uz pārējo ekonomiku un pēc nodoma ir fiskāli neitrāls. Taču Krasnopjorova vērtējumā šāds atbalsts ir tuvāks “helikoptera naudai”, nevis mērķētam atbalsta instrumentam trūcīgajiem, kā arī tas nepalielina Latvijas ekonomikas noturību pret energoresursu sadārdzinājumu nākotnē.
Jau ziņots, ka Saeima 26. martā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kas nosaka akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai uz trim mēnešiem – no 2026. gada aprīļa līdz jūnijam – no 46,7 līdz 39,6 centiem par litru.