Alesandro Mistrorigo (Alessandro Mistrorigo) dzimis 1978. gadā Venēcijā, izdevis trīs dzejoļu krājumus – “Quel che resta dell’ond” (“Kas paliek pāri no viļņa”, Sinopia, 2008), “Stazioni” (“Stacijas”, Ronzani, 2018), kas 2019. gadā tika nominēts Starptautiskajai “Franco Fortini” dzejas balvai, kā arī “Le rese” (“Lūgšana”, Ensemble, 2025).
Alesandro Mistorigo dzejas krājuma “Le rese” vāka noformējums. Foto: www.illpostodelleparole.it
Autora dzeja iekļauta vairākās dzejas antoloģijās, starptautiskos žurnālos, kā arī atdzejota angļu, spāņu un turku valodā. Mistrorigo nodarbojas ar atdzejošanu no spāņu un portugāļu valodām un darbojas kā redaktors, bijis Alehandro H. Mestres dzejas krājuma “Hadas, demonios y otros cercos” (“Fejas, dēmoni un citi ierobežojumi”, Aurora Boreal, 2016) redaktors.
Alesandro vada interneta žurnāla “Poesia del nostro tempo” rubriku “La zattera atlantica” un ir viens no interneta žurnāla “dopotutto [d|t]”, kas veltīts dispatriācijas dzejai, veidotājiem.
Dzejniekam ir doktora grāds spāņu literatūrā, viņš dzīvojis un strādājis Spānijā, Lielbritānijā un Brazīlijā. Viņa pētnieciskā darbība veltīta dzejas “balsij”, skanējumam, dzejas radīšanas mijiedarbei ar digitālajām tehnoloģijām un vizuālajai dzejai. Kopš 2021. gada viņš vada interneta resursu “Phonodia” – arhīvu, kas apkopo dažādu dzejnieku balsis.