Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ devies vizīšu tūrēs pa Eiropas galvaspilsētām, centienos stiprināt sadarbību ar partneriem. Tikmēr Ramšteinas grupas sanāksmē vairāki partneri apsolījuši Kijivai ciešāk sadarboties dronu tehnoloģiju jautājumos. Sanāksme kārtējo reizi izgaismojusi to, ka primāro lomu Ukrainas atbalstā tagad uzņemas Eiropa, nevis ASV.
Zelenskis: Galvenais, lai paziņotās apņemšanās tiktu laicīgi izpildītas
Par Ramšteinas sanāksmēm pirmajos kara mēnešos un gados varēja dzirdēt biežāk nekā tagad, jo tā ir vieta, kur tiek koordinēta sadarbība starp Ukrainu un tās partneriem militārā atbalsta jomā un ikdienas sadarbībā, nevis pieņemti lieli un skaļi paziņojumi. Tomēr tas, ka par šīm sanāksmēm šobrīd tiek runāts retāk, nenozīmē, ka aktīvs darbs Ukrainas atbalstam tajās būtu apstājies.
Zelenskis pēc pēdējās Ramšteinas sanāksmes uzsvēris, ka tai ir būtiski rezultāti. Ramšteinā ir apstiprināts lēmums par piecu partneru jaunām iemaksām PURL iniciatīvā, no kuras eiropieši pērk Ukrainai ieročus. Vairākas valstis apņēmušās sniegt palīdzību dronu piegādēs un piegādāt cita veida militāro palīdzību. Zelenskis uzsvēra, ka galvenais ir tas, lai katra paziņotā apņemšanās tiktu pilnībā un savlaicīgi izpildīta.
“Ja mūsu aizsardzības nodrošinājums būs pietiekams, Krievijai nebūs reālu iespēju sasniegt savus okupācijas mērķus,” vietnē “X” rakstīja Zelenskis.
Ukrainai problēmas sagādā pretgaisa aizsardzība
Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs atzinis, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki pārtver gandrīz 80 % Krievijas spārnoto raķešu un 90 % Krievijas dronu. Tas ir labs rādītājs, tomēr nepārtvertie droni un raķetes prasa daudz dzīvību un būtiski bojā kritisko infrastruktūru.
Zelenskis cēlis trauksmi par valsts kritisko pretgaisa aizsardzības raķešu, īpaši ASV ražoto “Patriot”, trūkumu. “Sliktāk vairs nevarētu būt,” runājot par raķešu deficītu, teica Zelenskis.
Ukraina ne tikai attīsta dronu ražošanu pašmājās, bet arvien ciešāk sadarbojas ar partneriem un slēdz vienošanos ne tikai par to ražošanu ārvalstīs, bet arī par dronu piegādēm Kijivai. Tieši to Zelenskis dara šonedēļ, viesojoties vairākās Eiropas galvaspilsētās, piemēram, Norvēģijā, Vācijā, Itālijā un citur.
“Droni martā bija atbildīgi par 96 % no visiem Krievijas upuriem karā. Droni ir bijuši šī kara pamats un būs izšķiroši tā iznākumā,” teica Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs.
Arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, kurš no NATO sabiedrotajiem solījis Ukrainai militāro palīdzību 60 miljardu dolāru apmērā, sacīja, ka jākoncentrē finansējums tieši uz pretgaisa aizsardzību, bezpilota lidaparātiem un tālās darbības munīciju.
Ir redzams, ka Krievijai arvien apjomīgākā un ciešākā Ukrainas sadarbība ar partneriem dronu tehnoloģijās ir netīkama.
Krievijas Aizsardzības ministrija cenšas iebiedēt Kijivas partnerus, norādot, ka Eiropas atbalsts Ukrainas dronu spējām varētu novest pie neparedzamām sekām. Maskava apsūdz vairākas valstis kļūšanā par daļu no Kijivas stratēģiskās aizmugures.
Eiropa pārņem vadību no ASV militārajā atbalstā Ukrainai
Ramšteinas sanāksmi šoreiz vadīja britu un vācu aizsardzības ministri. Agrāk, pirms Trampa administrācijas, to darīja amerikāņi. Šoreiz sanāksmē nepiedalījās ASV aizsardzības ministrs vai kāda cita augstākā ranga amatpersona.
“No ASV ir mazāk uzmanības, nekā tā agrāk ir bijusi. No Eiropas šobrīd nāk vadība Ukrainas aizsardzības jautājumos, nevis no ASV.
Vai tā būtu bijis, ja šobrīd nebūtu karš Tuvajos Austrumos? Varbūt. Bet, ņemto vērā, ka ASV primārā problēma ir – kā tikt galā ar karu Irānā, tad Ukraina nav prioritāte augstākajam politiskajam un militārajam līmenim no ASV puses,” raidierakstā “Drošinātājs” pauda drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
ASV loma ir mazinājusies ne tikai kara Tuvajos Austrumos dēļ, bet arī Trampa administrācijas nostājas dēļ, proti, tā kopumā neuzskata, ka tai būtu jāsniedz Ukrainai tieša militāra palīdzība. Tomēr tā neiebilst, ja eiropieši pērk ieročus no ASV un pēc tam tos nodod Ukrainai.
Ramšteina joprojām ir būtiska sanāksme, tā turpināsies un Eiropas palīdzība turpināsies, bet amerikāņu klātbūtne šajā procesā jau labu laiku ir limitēta.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda draudēja dažās dienās ieņemt Kijivu, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Jau vairākus gadus frontē turpinās pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām.
Lai arī pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās amatā starp Ukrainu, Krieviju un ASV vairākkārt notikušas sarunas par mieru Ukrainā, līdz šim tās nav nesušas konkrētus rezultātus.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu