Laikraksts atzīmēja, ka Eiropas stratēģi arvien vairāk uztraucas par iespējamu eskalāciju jūrā, īpaši Baltijas jūrā. Krievijas bruņotie spēki ir sākuši periodiski eskortēt savas tirdzniecības flotes kuģus šajā reģionā.
“Es domāju, ka ir svarīgi uzsvērt to, ka mums jābūt gataviem. Mums ar savu klātbūtni jāattur Krievija no šādas idejas,” laikrakstam sacīja Klesons.
Laikraksts atzīmēja, ka NATO mācībās bieži tiek simulēta Krievijas desanta izsēšanās uz kādu no lielākajām un stratēģiski svarīgākajām salām, piemēram, Gotlandes, Bornholmas, Hījumā un Sāremā salas.
“Es neizslēdzu arī to, ka viņi gatavojas kādam militāram konfliktam ar mērķi atjaunot kādu ģeopolitisku izvēršanos, kas atgādinātu seno Krievijas impēriju, varbūt pat Padomju Savienību,” viņš teica.
Baltijas jūra jau ir bijusi Zviedrijas un Krievijas sadursmju zona. Pirms dažām nedēļām tika notriekts Krievijas bezpilota lidaparāts, kas tuvojās Francijas lidmašīnu bāzes kuģim Charles de Gaulle, kamēr tas atradās Malmes ostā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tajā pašā laikā, kad Krievija ir sākusi izvietot aizsardzības komandas uz savas flotes kuģiem un palielinājusi militāro lidmašīnu un eskortkuģu skaitu, Zviedrija ir sākusi palielināt savu klātbūtni jūrā un demonstrēt gatavību, rakstīja laikraksts.
Pēdējo sešu nedēļu laikā Zviedrijas krasta apsardze ir uzkāpusi uz trīs kuģiem, kurus turēja aizdomās par piederību Krievijas flotes sastāvam. Krievijas valdībai lojālie mediji to nosodīja kā pirātisku rīcību, bet Klesonam, šāds process šķiet kā daļa no centieniem saglabāt likumu un kārtību jūrā, kā arī novērst iespējamo postažu.
Kuģu satiksme Baltijas jūrā, kas ir salīdzinoši šaura jūra, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami pieaugusi, jo tās ūdeņi ir kļuvuši par galveno Krievijas naftas un gāzes eksporta ceļu uz pasauli. Sankcijas tiek apietas ar tā sauktās “ēnu flotes” palīdzību, kas lielākoties sastāv no veciem, slikti uzturētiem un nepietiekami apdrošinātiem kuģiem, kuri bieži darbojas zem viltus karoga.
Nesenais Dānijas Kuģniecības asociācijas ziņojums norādīja, ka naftas pārvadājumi Zunda un Lielā Belta šaurumos, kas ir Baltijas jūras vārti, laika posmā no 2021. gada līdz pagājušajam gadam pieauga par 58 procentiem. Pagājušā gada pirmajā pusē pa abiem maršrutiem kopā tika pārvadāti 4,9 miljoni barelu naftas dienā — tikpat, cik caur Suecas kanālu.
Vienlaikus konflikts Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma slēgšana ir sniegusi ievērojamu labumu Krievijai, jo augstāku naftas cenu un daļējas ASV sankciju mīkstināšanas dēļ tā ir spējusi papildināt savu kara budžetu, reizē tas ir arī novērsis Rietumu uzmanību no Ukrainas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!