Divas dramaturģiskas pasaules Nacionālā teātra Jaunajā zālē un Aktieru zālē
Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē skatāma izrāde “Atbalss Aija”, ko veidojis režisors Regnārs Vaivars, atgriežoties pie Jāņa Jaunsudrabiņa daiļrades. Šī izrāde, kas liek skatītājiem emocionāli iesaistīties, ir piedzīvojama divreiz, jo Jāņa lomu atveido divi dažādi aktieri. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šis iestudējums ir rūpīgi izstrādāta Jaunsudrabiņa romāna interpretācija.
Tikmēr Nacionālā teātra Aktieru zālē skatāma Normunda Laizāna monoizrāde “Zīda čūska”, kas balstīta uz Gunta Bojāra darbiem. Izrāde pēta vīrieša un sievietes pasaules, norādot uz to atšķirībām un bieži vien nespēju saprasties.
“Atbalss Aija”: atgriešanās pie saknēm un atmiņām
Regnārs Vaivars jau iepriekš pievērsies Jāņa Jaunsudrabiņa darbam “Aija”, bet nu piedāvā jaunu iestudējumu Jaunajā zālē. “Atbalss Aija” sākas ar galvenā varoņa Jāņa atgriešanos dzimtajā pusē. Viņš satiek Aiju, kura nav ideāls, bet ar kuru Jāni saista dziļas atmiņas. Izrādes emocionālā intensitāte un spēks liecina par tās māksliniecisko vērtību, pat ja tas ir grūti skatāms. Izrāde aicina uz divkārtēju apmeklējumu, lai iepazītu abus Jāņa atveidotājus.
“Zīda čūska”: vientulība un attiecību sarežģītība
Normunda Laizāna monoizrāde “Zīda čūska” Aktieru zālē, balstoties uz Gunta Bojāra darbiem, pievēršas vīrieša un sievietes pasauļu nodalījumam. Lai gan izrāde tiek dēvēta par monoizrādi, tajā piedalās arī aktrise Līga Zeļģe vai Jana Ļisova, kas atrodas nodalīti savā telpā, simbolizējot sievietes eksistenciālo algoritmu, kas praktiski nesaskaras ar vīrieša pasauli. Normunda Laizāna atveidotais varonis ir dinamiskšs, taču vientuļš sešdesmitgadnieks, kurš pārdomā attiecības ar sievietēm. Aktiera spēja noturēt publikas uzmanību ir izrādes spēcīgākais elements, neskatoties uz iespējami pārsātināto hronometrāžu.
Teātra dzīve Rīgā: plašāks konteksts
Nacionālā teātra jaunie iestudējumi ir daļa no plašākas teātra dzīves Latvijas galvaspilsētā. Šobrīd teātra repertuārā ir vairākas izrādes, kas pievēršas gan latviešu literatūras klasikai, gan mūsdienu problēmām. Tiek plānoti arī jauni iestudējumi un notiek diskusijas par teātra attīstības nepieciešamību, tostarp par plānoto teātra piebūvi, kas nepieciešama, lai pilnvērtīgi attīstītos.