“Ķīlniekus” sāku skatīties ar lielu interesi. Jau pirmā sērija bija vāja, bet uzbūve šķita laba, jo stāstam bija kur attīstīties. Pirmās nedēļas domāju – nu gan jau taču paliks labāks. Bet ar katru nedēļu arvien sliktāk. Burtiski visas pozitīvās lietas, par kurām izteicu komplimentus “Nelūgtajiem viesiem”, šoreiz nez kāpēc ir neizdevušās.
Visa pamatā jau teksti. Tizli, neērti, samāksloti. Sākumā kādu laiku nesapratu, kā tas atgadījies, bet tad man beidzot aizgāja – var diezgan nepārprotami just, ka scenārijs ir sarakstīts krievu valodā, bet pēc tam sūdīgi pārtulkots uz latviešu. Tas būtībā nav nekas slikts vai pārsteidzošs – protams, ikviens raksta tajā valodā, kurā domā. Bet slikts ir tulkojums.