Tomēr, ņemot vērā, ka komersants nespēja nodrošināt nepieciešamo līguma izpildes nodrošinājuma garantiju, pašvaldība vienpusēji atkāpās no līguma izpildes un 2023. gadā izsludināja jaunu būvdarbu iepirkumu.
Atklātā konkursa rezultātā tiesības slēgt līgumu pie nosacījuma, ja tiek rasts finansējums būvdarbu turpināšanai, tika piešķirtas uzņēmumam SIA “ACBR”.
Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvā pieejamo informāciju, kopējās būvdarbu izmaksas sākotnēji tika plānotas gandrīz 16,7 miljoni eiro, no kurām daļa bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Projektēšanas izmaksas bija plānotas 312 482 eiro.
Laikā, kad Rīgas mērs bija Vilnis Ķirsis (JV), viņš paziņoja, ka pašvaldība vērsīsies tiesā, lai atgūtu zaudējumus Skanstes revitalizācijas projektā.
Viņš uzsvēra, ka tas tiks darīts, jo projekta īstenošanā veikta nekvalitatīva izpēte, kuras dēļ projekts sadārdzinājies.
Pašvaldība vairākkārt lēma par papildus līdzekļu piešķiršanu šim projektam un tas sadārdzinājās līdz 21,5 miljoniem eiro.
Kā informēja pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, pret sākotnējiem būvniekiem, projektētāju un būvuzraugu tiesā iesniegta prasība par 1,7 miljoniem eiro.
Kā ziņots, maijā Skanstē tika atklāts viens no lielākajiem pilsētvides projektiem – daudzfunkcionāls parks, jaunas ielas un labiekārtota teritorija 15 hektāru platībā, aģentūru LETA informēja Rīgas domē. Projekta īstenošana krietni ieilga un laika gaitā arī sadārdzinājās.
Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta tika īstenota ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21,7 miljoni eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 4,6 miljoni eiro, valsts budžeta dotācija 670 334 eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums – 16,5 miljoni eiro.
Pēc atklāšanas tika konstatēts, ka Skanstes parkā grimst kanalizācija, turklāt par šādu iespējamību pašvaldība iepriekš brīdināta, vēstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.
Kanalizācijas projektēšanas laikā neesot tikuši veikti visi nepieciešamie aprēķini, kuru trūkumam savukārt netika pievērsta uzmanība.
Būvnieka meklēšanas procesā viens no pretendentiem pašvaldību brīdināja par iespējamu objekta grimšanu teritorijā esošajās dūņainajās gruntīs, ja kanalizācijas sistēma tiks būvēta pēc sākotnēji piedāvātā projekta. Tomēr, ignorējot brīdinājumu, Rīgas dome no papildu ekspertīzes atteicās.