Londonas Augstākajā tiesā notiekošajā tiesvedībā kompānija uzstāj, ka spridzekļus varēja uzstādīt manuāli, izmantojot nelielu ūdenslīdēju komandu, vēsta “Financial Times“. Pēc kompānijas advokāta Pola Stenlija teiktā, runa ir par diversantiem, kuriem nav saistības ar jebkādām valstīm vai valdībām.
Tādējādi, ja sabotāža nav uzskatāma par kara darbību, apdrošināšanas saistības paliek spēkā. Uzņēmums „Nord Stream“, aizstāvot savu nostāju, norāda, ka cauruļvadi neatradās aktīvā kaujas darbību zonā, cauruļvadi nebija militāri objekti, kā arī tie nav palīdzējuši sasniegt nevienas puses militāros mērķus.
Savukārt atbildētāji, kas ir apdrošināšanas kompānijas „Lloyd’s Insurance Company“ un „Arch Insurance“, ieņem pretēju pozīciju uzsverot, ka operācijas „sarežģītība, izsmalcinātība un ģeopolitiskās sekas“ liecina par kādas valsts iesaisti tajā.
No šāda viedokļa sprādziens tiek uzskatīts par kara aktu, kas ļauj apdrošinātājiem atsaukties uz attiecīgajiem izņēmumiem līgumos un apdrošināšanas atlīdzību nemaksāt.
Tiek norādīts, ka apdrošinātāji cenšas izvairīties no gandrīz 580 miljonu eiro lielas kompensācijas izmaksas saistībā ar sprādzieniem, kas faktiski iznīcināja cauruļvadus.
Jāatzīmē, ka Maskava iepriekš vairākkārt ir apsūdzējusi Kijivu un Vašingtonu gāzes cauruļvadu spridzināšanā.