Kā vēl vienu kritizējamu piemēru LVSADA min to, ka ziņojumā atzīmēts, ka izdevumi ārstniecības personu darba samaksai no 2021.gada ir palielināti par 24%. Arodbiedrība apgalvo, ka arī šis fakts pasniegts atrauti no situācijas tautsaimniecībā. Proti, mēneša vidējā darba samaksa valstī tajā pašā laikā ir augusi par 32%, balstoties Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos. Tātad mediķu darba samaksu valdība padarījusi vēl mazāk konkurētspējīgu, uzskata LVSADA.
Vienlaikus arodbiedrība apstrīd revīzijas ziņojumā norādīto, ka no 2021. līdz 2024.gadam finansējums slimnīcām esot audzis vidēji par 8% gadā, bet hospitalizāciju skaits – vidēji par 4%. LVSADA vērš uzmanību, ka “aizmirsts piemetināt, ka patēriņa cenas tajā pašā laika periodā pieauga vidēji par 8,7% gadā atbilstoši CSP datiem”.
“Tātad visa slimnīcu sistēma strādāja ar pieaugošu slodzi, taču valdība to finansēja, pat nekompensējot inflāciju!”, apgalvo LVSADA.
Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzskata, ka šis Valsts kontroles ziņojums kopumā vērtējams kā politiska “pasūtījuma” izpilde valsts budžeta veidošanas periodā. Vienlaikus tas kārtējo reizi izgaismojot “kritisko darba roku trūkumu valsts un pašvaldību slimnīcās”.
Tikmēr Valsts kontroles Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica aģentūrai LETA uzsvēra, ka Valsts kontroles revīzijas ir balstītas risku vērtējumā, veiktas neatkarīgi, profesionāli un atbilstoši starptautiskajiem revīziju standartiem. Turklāt šī revīzija par stacionāro veselības aprūpi tika sākta jau 2024.gada augustā.
Kā vēstīts, arī Latvijas Slimnīcu biedrība nepiekrīt Valsts kontroles revidentu kritikai par ārstniecības iestāžu darbu. Biedrība pārmetumus pamatā noraida, apgalvojot, ka Valsts kontrole izdarījusi secinājumus par stacionārajām ārstniecības iestādēm, neveicot padziļinātu izpēti kopsakarā ar citām veselības aprūpes sistēmas struktūrām un komponentēm. Slimnīcu tīkls esot jāvērtē kopsakarībās ar citām veselības aprūpes komponentēm un struktūrām, primārās un ambulatorās aprūpes pieejamību valstī kopumā, kā arī iedzīvotāju veselības, ienākumu, mobilitātes un citiem rādītājiem.