“Es zinu, ka Eiropā ir daudz neizmantota potenciāla. Mēs nevaram pieļaut, ka kapitāls dus kontos – tam jāstrādā cilvēku un uzņēmumu labā,” sacīja Siliņa.
Tāpat amatpersonas pārrunājušas progresu Ukrainas virzībā uz iestāšanos Eiropas Savienībā un apsprieda Eiropas Komisijas piedāvātos risinājumus iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai Ukrainas atbalstam. Gan Siliņa, gan Metsola esot vienisprātis, ka Ukrainas iestāšanās sarunās nepieciešams progress. “Ukraina tam ir gatava,” uzsvēra premjere.
Vienlaikus tikšanās laikā tika runāts par kopīgu aizsardzības industrijas attīstību un gatavību jauniem iespējamiem apdraudējumiem, tostarp dronu tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem. “Eiropa pēdējos gados ir kļuvusi modrāka un apņēmīgāka, taču tagad laiks spert nākamos soļus – stiprināt militāro industriju, aizsardzības spējas un gatavību,” pauda Siliņa.
Savukārt Metsola atzina, ka Baltijas valstis Krievijas draudus redzēja krietni ātrāk nekā daudzas citas valstis. To amatpersona bija izcēlusi arī savā piektdienas uzrunā Rīgā notiekošajā drošības un ārpolitikas forumā “Rīgas konference”.
“Mums bija nepieciešams pārāk ilgs laiks, lai to sadzirdētu. Ļaujiet man jums apliecināt – šobrīd mēs klausāmies. Mēs jūs dzirdam skaidri un nepārprotami,” teica Metsola.
Viņa izcēla, ka Eiropa ir pateicīga par Latvijas līderību arī Eiropadomē un par skaidrību pie sarunu galda, jo, “kad Latvijas balss ir spēcīga, arī Eiropas balss ir spēcīga”. Eiropas līderi zinot, ka var paļauties uz Latvijas pieredzi un diplomātiju – sākot no dronu kompetences centra un mūsu valsts darba NATO un Baltijas aizsardzības līnijā līdz Latvijas vietai ANO Drošības padomē.