Premjere norāda uz pārlieku politisko spiedienu
Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir paudusi bažas, ka pastiprinātā uzmanība, kas veltīta dzelzceļa projekta “Rail Baltica” norisei Latvijā, patiesībā nāk par sliktu paša projekta veiksmīgai attīstībai. Šo viedokli viņa pauda Tallinā, Baltijas valstu premjeru kopīgajā preses konferencē, norādot, ka politiskā rezonanse un pastiprināta interese, tostarp Saeimā izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija, rada nevajadzīgu spiedienu.
“Politikā visi cīnās par uzmanību. Es nedomāju, ka tas ir labi projektam,” atzina Siliņa, uzsverot, ka pašreizējā situētā Latvijā nav veselīga projektam.
Finansējuma trūkums un nepieciešamā koordinācija
Tikšanās laikā ar Baltijas kolēģiem premjere uzsvēra aktuālo jautājumu par “Rail Baltica” projekta finansējuma trūkumu. Siliņa norādīja uz nepieciešamību visām trim Baltijas valstīm cieši koordinēt savas darbības, lai kopīgiem spēkiem atrastu nepieciešamo finansējumu.
“Ja nākamajā Eiropas daudzgadu budžetā izdosies dabūt to finansējumu projektam, kas pašreiz ir ieplānots, tas būtu ļoti labi,” piebilda Siliņa, paužot cerību uz veiksmīgu finansējuma piesaisti.
Projekta progress un nākotnes izaicinājumi
Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Marko Kivila, uzrunājot valdību vadītājus, uzsvēra, ka šobrīd ir būtiski pieņemt izlēmīgus lēmumus, lai projekts joprojām varētu palikt uz 2030. gada kursa. Viņš informēja, ka līdz šim brīdim “Rail Baltica” pamattrases būvdarbi ir sākti 43% koridora, kas ir visu projekta īstenotāju kopīga darba rezultāts.
Kivila izcēla trīs galvenos virzienus, kuros valstīm jārīkojas izlēmīgi 2026. gadā: nodrošināt saskaņotu atbalstu vadības, kontroles un signalizācijas apakšsistēmas līgumam, lai to varētu parakstīt vasarā; pārvērst ritošā sastāva iepirkuma iespējas konkrētos pasūtījumos; un cieši sadarboties ar Eiropas Savienības institūcijām, lai nākamajā finanšu plānošanas periodā segtu atlikušo finansējuma iztrūkumu.
Izmaksas un stratēģiskā nozīme
Projekta kopējās izmaksas ir ievērojami pieaugušas, un atbilstoši 2024. gadā veiktajai analīzei tās var sasniegt pat 23,8 miljardus eiro, salīdzinājumā ar sākotnēji lēstajiem 5,8 miljardiem eiro. Lai gan Latvijā plānots izbūvēt aptuveni 265 km garu posmu no kopējā 870 km garuma, tā izmaksas tiek lēstas ap 5,5 miljardiem eiro. “Rail Baltica” ir stratēģiski nozīmīgs projekts ne tikai transporta savienojamības uzlabošanai, bet arī Baltijas reģiona militārās mobilitātes stiprināšanai un integrācijai Eiropas dzelzceļu tīklā . Lai gan projekta norise ir piedzīvojusi aizķeršanos un izmaksu pieaugumu, kopumā tiek prognozēts, ka projekts veicinās Baltijas valstu IKP par vairāk nekā 48 miljardiem eiro .