Ratnieka ieskatā, pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos tā vienlaikus ir atbildība un arī iespēja stiprināt Latviju, sākot ar tās galvaspilsētu.
Diskusiju atklāja eksprezidents, tiesību zinātnieks Egils Levits. Viņš pauda, ka krievu valoda ir jāatzīst par bijušās koloniālās lielvalsts valodu, kurai Latvijā nav vietas savstarpējā saziņā.
Primāri ir jāapzinās, ka krievu valoda nav parasta svešvaloda, ka tā nav parasta minoritāšu valoda, bet gan postkoloniāla valoda, uzskata Levits.
Viņaprāt, primāri tas jāapzinās latviešiem, kuriem jāpārvar koloniālās pakalpības sindroms, kas nav savienojams ar nacionālas valsts pašcieņu.
Tas esot jāapzinās arī krieviem, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda, ģimenes valoda, kurā var runāt, izdot savas avīzes un brīvi lietot. Taču jāapzinās, ka tā vairs nav kopējā valoda kā tas bija viņu vecāku jaunībā, teica Levits.
Kā ziņots, šodien rīkotās diskusijas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un attieksmi pret latviešu valodu un skaidrot robežas, kuras pārkāpjot, valodas lietojums kļūst par valsts valodas aizskārumu.
Diskusiju vadīja tās iniciatore un Rīgas domes deputāte Liāna Langa (NA).