Koalīcijas nestabilitāte un ZZS loma tajā
Latvijas politiskajā ainavā valda jūtama saspīlējuma gaisotne, kas saistīta ar valdības stabilitāti un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pozīciju koalīcijā. Neskatoties uz publiskajiem apgalvojumiem, ka valdība strādās līdz nākamajām vēlēšanām, raidījums “de facto” norāda uz vairāku ZZS biedru nevēlēšanos palikt pašreizējā Ministru kabinetā. Šīs bažas pastiprinās pēc nesenās diskusijas par Stambulas konvenciju, kur ZZS atbalstīja opozīcijas priekšlikumu par tās denonsēšanu, ko premjere Evika Siliņa uzskatīja par koalīcijas līguma pārkāpumu. Šis incidents ir izgaismojis dziļākus konfliktus, kas koalīcijā briestu jau ilgāku laiku.
Stambulas konvencija kā politiskais katalizators
Stambulas konvencija ir kļuvusi par politisko katalizatoru, kas saasina spriedzi valdošajā koalīcijā. Lai gan ZZS publiski pauž lojalitāti valdībai, partijas iekšienē pieaug neapmierinātība. Aptaujas liecina, ka vairāk nekā 60% Latvijas Zemnieku savienības biedru vēlētos izstāties no pašreizējās koalīcijas, un 70% atbalsta Stambulas konvencijas denonsēšanu. Partijas ZZS pārstāvji uzskata, ka konvencija piedāvā ideoloģisku, nevis praktisku pieeju vardarbības novēršanai, un tās saturs balstās uz “sociālā dzimuma” jēdzienu, kas neietilpstot Latvijas kultūras un ģimenes vērtībās. Viņi arī norāda, ka konvencijas ratificēšana nav būtiski samazinājusi vardarbības rādītājus citās Eiropas valstīs.
Koalīcijas nākotnes scenāriji un opozīcijas loma
Neskatoties uz iekšējiem konfliktiem, gan “Jaunā Vienotība” (JV), gan ZZS uzsver, ka budžeta pieņemšana ir prioritāte, un valdība varētu turpināt darbu līdz vēlēšanām. Tomēr aizkulisēs notiek aktīvas sarunas, un tiek meklētas iespējas jaunas koalīcijas veidošanai. Opozīcijas partijas, piemēram, “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienība un partija “Latvija pirmajā vietā”, neslēpj savu gatavību veidot jaunu koalīciju, pat dzēšot agrākās “sarkanās līnijas”. Politiķis Filips Rajevskis norāda, ka opozīcijai šobrīd ir spēks ietekmēt budžeta pieņemšanu, un tai ir iespējas panākt izdevumu samazināšanu valsts institūcijās. Tomēr viņš pieļauj, ka opozīcija vēl nav pilnībā gatava šādai atbildībai.
Sabiedrības noskaņojums un politiskā atbildība
Sabiedrības noskaņojums par pašreizējās valdības darbu ir visai kritisks. SKDS aptaujas liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju izjūt dusmas un pesimismu par valdības darbībām, optimisms izteikts vien nieka 4% gadījumu. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir brīdinājis, ka, ja valdība nespēj efektīvi strādāt, tai ir jāatbrīvo vieta citiem politiskajiem spēkiem. Viņš uzsver, ka budžeta pieņemšana būs galvenais pārbaudījums valdošās koalīcijas spējai strādāt kopā. Politiķe Ingrīda Circene pauž, ka situācija valdībā ir “apmulsums trijās priedēs”, akcentējot nepieciešamību pēc skaidrības un atbildības.