Ja konflikts Irānā ieilgtu līdz sešiem mēnešiem, tā ietekme kļūtu izteiktāka, informē Purgailis. Latvijā IKP pieaugums samazinātos līdz 1%, jo nenoteiktība kavētu investīcijas un patēriņu. Inflācija pieaugtu līdz 7,8%, jo enerģijas cenu ietekme arvien vairāk izplatītos citās cenu kategorijās. Lai gan algu pieaugums (5,8%) joprojām atbalstītu ienākumus, tas jau būtu lēnāks nekā inflācija, tāpēc iedzīvotāju pirktspēja kopumā samazinātos. Bezdarbs varētu pieaugt līdz 6,8%. Eirozonā izaugsme palēninātos līdz 0,4%, bet inflācija pieaugtu līdz 4,5%.
Ja konflikts turpinātos deviņus mēnešus, ietekme uz ekonomiku kļūtu vēl izteiktāka, norāda Purgailis. Latvijā IKP pieaugums samazinātos līdz 0,5%, bet inflācija pieaugtu līdz 10,6%. Šādos apstākļos algu pieaugums (5,5%) vairs nespētu kompensēt cenu kāpumu, un iedzīvotāju reālie ienākumi samazinātos. Bezdarba līmenis pieaugtu līdz 6,9%, kas liecinātu par darba tirgus vājināšanos. Eirozonā ekonomika praktiski stagnētu, bet inflācija sasniegtu 5,8%, radot stagflācijas risku.
Savukārt, ja konflikts ieilgtu līdz 12 mēnešiem, ekonomikā parādītos jau strukturālākas sekas, brīdina Purgailis. Latvijā IKP pieaugums varētu samazināties līdz 0%, bet eirozonā ekonomika nonāktu recesijā, uzrādot kritumu par 0,4%. Latvijā inflācija pieaugtu līdz 13,4%, bet eirozonā – līdz 7,1%. Algu pieaugums Latvijā turpinātu palēnināties līdz 5,1%, kamēr bezdarbs pieaugtu līdz 7,1%. Purgailis uzsver, ka šādā scenārijā iedzīvotāju pirktspēja piedzīvotu būtisku kritumu.
Kopumā bankas “Citadele” aprēķini rāda, ka galvenais faktors, kas noteiks ietekmi uz ekonomiku, ir konflikta ilgums. Ja konflikts būs īslaicīgs, Latvijas un eirozonas ekonomika saglabās stabilitāti. Savukārt ilgstošas spriedzes gadījumā inflācija pakāpeniski pieaugs, bet ekonomikas izaugsme palēnināsies, arvien vairāk ietekmējot arī iedzīvotāju labklājību.