Jaunā krimināldrāma “Tumšzilais evaņģēlijs” piepilda kinoteātrus ar 90. gadu nostalģiju
No šodienas, 10. oktobra, Latvijas kinoteātros visā valstī skatītājus sagaida režisora Oskara Rupenheita jaunākais darbs – krimināldrāma “Tumšzilais evaņģēlijs”. Šis darbs, kas tapis septiņus gadus pēc viņa iepriekšējā panākumiem bagātā filmas “Kriminālās ekselences fonds” (“KEF”) iznākšanas, piedāvā dziļu ieskatu Latvijas vēstures unikālā, lai gan drūmajā periodā – 90. gadu vidū. Tas ir laiks, kad jaunizveidotā valsts pēc PSRS sabrukuma vēl tikai meklēja savu identitāti un pielāgojās krasi mainītajiem dzīves apstākļiem.
Ceļojums uz pagātni: policista cīņa ar sistēmu
Filmas centrālais varonis ir jaunais kriminālpolicijas izmeklētājs Romāns Skulte, kurš ar spožu entuziasmu un vēlmi mainīt pasauli pievienojas Rīgas policijai deviņdesmito gadu vidū. Viņš ir pilns ideālu un stingras pārliecības par taisnīgumu, taču drīz vien saprot, ka realitāte ir krietni vien sarežģītāka. Savā cīņā pret noziedzību, korupciju un sistēmas kompromisiem Skulte saskaras ar skarbu patiesību: ideālisms vien nepietiek, lai mainītu pasauli. Lai panāktu taisnīgumu, viņam nākas pārkāpt personīgos principus un balansēt uz likuma un ētikas robežas, atklājot cilvēka dvēseles tumšās puses un sarežģītos morālos dilemmus.
Atšķirīgs no “KEF-2”, bet ar Rupenheita rokrakstu
Lai gan “Tumšzilais evaņģēlijs” nav vienkāršs turpinājums “Kriminālās ekselences fondam”, tas joprojām nes režisora Oskara Rupenheita atpazīstamo rokrakstu. Filma izceļas ar neprofesionālu aktieru izmantošanu lomās, kas piešķir stāstam papildu autentiskuma un tuvības sajūtu. Rupenheits par savu darbu saka: “Lai arī filmas tēma ir visai drūma, es tomēr nevaru izvairīties no ironijas un humora, ko redzu dzīvē, un arī vizuāli es cenšos radīt ko acij pievilcīgu.” Šī pieeja ļauj skatītājam izbaudīt gan spriedzes pilno krimināldrāmu, gan arī smalkjūtīgu ironiju un dziļu ieskatu cilvēciskajā dabā.