Konflikta ietekme uz Latvijas ekonomiku
Konflikts Tuvajos Austrumos, īpaši attīstoties notikumiem Irānā, rada bažas par tā iespējamo ietekmi uz Latvijas un visas eirozonas ekonomiku. Bankas “Citadele” aprēķini norāda, ka spriedzes ilgums reģionā tieši ietekmēs enerģijas cenas, inflāciju, iedzīvotāju pirktspēju un ekonomikas kopējo izaugsmi.
Ja konflikta eskalācija būs īslaicīga, Latvija varētu piedzīvot vien mērenu satricinājumu. Taču ilgstošs konflikts var radīt jūtamas sekas gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām.
Enerģijas cenas un inflācijas prognozes
Galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku sagaidāma caur enerģijas cenu kāpumu. Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska skaidro, ka notikumi Tuvajos Austrumos jau radījuši bažas par energoresursu piegādēm, un drošības apsvērumu dēļ apturēta vairāku naftas un gāzes ražošanas objektu darbība.
Lai gan Eiropa arvien vairāk paļaujas uz piegādēm no Amerikas Savienotajām Valstīm un citām valstīm, Kataras sašķidrinātās dabasgāzes eksports veido aptuveni 8% no Eiropas importa. Papildu riski saistīti ar kuģošanas ierobežojumiem Hormuza šaurumā. Jau šobrīd vērojams naftas cenu pieaugums par aptuveni 10-15%, dabasgāzes cenas Eiropā – par 30-40%, bet dīzeļdegvielas cenas – par 20-30%.
Latvijas Bankas aplēses liecina, ka gāzes cenai pieaugot no 30 līdz 60 eiro par megavatstundu, inflācija Latvijā varētu palielināties par aptuveni 1,5 procentpunktiem. Naftas cenu kāpuma ietekme uz inflāciju vidējā termiņā varētu būt mērenāka, palielinot to par aptuveni 0,5 procentpunktiem.
Ekonomikas izaugsmes un pirktspējas izaicinājumi
Ilgstoša konflikta gadījumā Eiropas dabasgāzes cena varētu saglabāties paaugstinātā līmenī, potenciāli sasniedzot 90 eiro par megavatstundu. Tas atstātu ietekmi uz elektroenerģijas cenām un siltumapgādes tarifiem, radot plašākas makroekonomiskās sekas.
Lai gan Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes 2026. gadam svārstās ap 2,0-3,2%, ģeopolitiskā nenoteiktība ir viens no galvenajiem riskiem. Lai gan inflācijai noslīdot zem 2% robežas un algām turpinot kāpt, iedzīvotāju pirktspēja uzlabojas, inflācijas pieauguma risks, ko veicina enerģijas cenu kāpums, varētu to mazināt.
Samazināts risks no Hormuza šauruma slēgšanas
Lai gan pastāv bažas par kuģošanas ierobežojumiem Hormuza šaurumā, Latvijas Bankas pārstāvji norāda, ka īslaicīgas kustības ierobežošanas gadījumā cenas var piedzīvot straujas svārstības, bet relatīvi ātri stabilizēties. Situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna un ASV, kas apliecina gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.
Kopumā, ja konflikts Tuvajos Austrumos neieilgs, paredzams, ka būtiska negatīva ietekme uz Latvijas ekonomiku nav gaidāma. Tomēr papildu riski saistīti ar augstākām apdrošināšanas un transporta izmaksām, kā arī globālā tirgus aizņemšanās izmaksu pieaugumu.