Neatkarīgās organizācijas pauž atbalstu Stambulas konvencijai pie Saeimas
Šodien, 2025. gada 11. oktobrī, pie Saeimas nama norisinājās satraucošs protests, kurā virkne nevalstisko organizāciju vienojās, lai aicinātu Latvijas politiķus saglabāt uzticību Stambulas konvencijai un noraidīt likumprojektu par Latvijas izstāšanos no šī starptautiskā dokumenta.
Organizācijas uzsver, ka šāds solis grautu Latvijas starptautisko reputāciju un vērtības. Polīna Fiļipova, centra “Marta” pārstāve, informēja par protestētāju galvenajiem mērķiem. Viņu vidū bija tādi pazīstami nosaukumi kā “Protests”, krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kā arī jaunatnes un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Stambulas konvencija: aizsardzība pret vardarbību un cilvēktiesību garantija
Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, plašāk pazīstama kā Stambulas konvencija, ir nozīmīgs instruments, kas vērsts uz jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu. Tā tika atvērta parakstīšanai 2011. gadā un stājās spēkā 2014. gadā, pēc tās ratifikācijas Eiropas Padomes dalībvalstīs. Konvencija definē vardarbību pret sievietēm kā cilvēktiesību pārkāpumu un diskrimināciju, uzsverot, ka tā skar sievietes nesamērīgi. Tā ne tikai aicina novērst vardarbību, bet arī aizsargāt tās upurus un saukt vainīgos pie atbildības.
Latvijas vārdā konvenciju parakstīja 2016. gadā, taču tās ratifikācija Saeimā notika tikai 2023. gada 30. novembrī. Šis process bija saistīts ar diskusijām un dažādiem viedokļiem, īpaši attiecībā uz terminoloģiju, piemēram, jēdzienu “sociālais dzimums” (gender), kas izraisījis bažas par tā ietekmi uz Latvijas likumdošanu.
Sabiedrības mobilizācija un politiskās debates
Šobrīd notiekošās debates par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas ir saasinājušas sabiedrības diskusijas. Saeimas Ārlietu komisija ir uzsākusi darbu pie likumprojekta par izstāšanos, kas izsaucis spēcīgu pretreakciju no nevalstiskajām organizācijām. Aizstāvji uzsver, ka konvencija ir veicinājusi nozīmīgas pārmaiņas Latvijā, stiprinot cietušo tiesisko aizsardzību un uzlabojot atbalsta pakalpojumus. Viņuprāt, izstāšanās no konvencijas radītu iespaidu, ka valsts atkāpjas no savām starptautiskajām saistībām, mazinot uzticību Latvijai.
Daži politiskie spēki, piemēram, partija “Latvija pirmajā vietā”, iebilst pret konvenciju, apgalvojot, ka tā ir ideoloģisks instruments, kas šķeļ sabiedrību un nav efektīva vardarbības novēršanā. Viņuprāt, nepieciešami ir nacionālie likumi, nevis svešas ideoloģijas.
Tomēr plašs loks organizāciju, tai skaitā “Mozaīka”, “Active Rainbow” un “Sievietei Paveicās”, pauž stingru atbalstu konvencijai. Viņuprāt, atteikšanās no šī līguma nozīmētu soli atpakaļ cietušo aizsardzībā un vardarbības novēršanā. Sabiedrības iniciatīvu platformā “ManaBalss.lv” ir savākti tūkstošiem parakstu par Latvijas palikšanu konvencijā, apliecinot plašu atbalstu tās saglabāšanai.
Starptautiskā perspektīva un Latvijas saistības
Latvijas kā Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalsts starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā ir plašas. Stambulas konvencijas denonsēšana radītu iespaidu, ka Latvija atkāpjas no saviem solījumiem, graujot tās uzticamību kā starptautiskam partnerim. Nevalstiskās organizācijas uzsver, ka, īstenojot konvencijas prasības, Latvijā pēdējo divu gadu laikā panāktas nozīmīgas un straujas izmaiņas vardarbības novēršanā.
Šis jautājums ir kļuvis par nozīmīgu politiskās darba kārtības elementu, atspoguļojot plašāku sabiedrības diskusiju par cilvēktiesībām, līdztiesību un drošību Latvijā. Organizācijas turpina aicināt deputātus pieņemt lēmumu, kas aizsargā visus Latvijas iedzīvotājus un stiprina valsts starptautisko pozīciju.