Uzkrājumu trūkums nav raksturīgs tikai zemāko ienākumu grupām. Visbiežāk nekrāj iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 550 eiro, kur šādu cilvēku īpatsvars sasniedz 68%. Tomēr arī starp turīgākajiem iedzīvotājiem situācija nav būtiski labāka – vairāk nekā trešdaļa jeb 35% cilvēku ar ienākumiem virs 2000 eiro neveido uzkrājumus.
Vienlaikus aptauja rāda, ka visaktīvāk uzkrājumi tiek veidoti vecumā no 25 līdz 34 gadiem, turklāt uzkrāšanas aktivitāte pieaug līdz ar ienākumu līmeni.
Katrs atliktais gads sadārdzina nākotni
Eksperti uzsver – izšķiroša nozīme ir laikam. “Gan piemērota riska plāna izvēle, gan uzkrāšanas sākšanas brīdis ir kritiski svarīgi faktori. Pat 10 gadu starpība var radīt ļoti būtiskas atšķirības rezultātā,” norāda “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Aprēķini liecina, ka 40 gadus vecam cilvēkam ar vidējo algu Latvijā prognozētā pensija no 1. un 2. līmeņa varētu pārsniegt 1500 eiro, taču tas būtu vien apmēram puse no pēdējās algas. Lai sasniegtu, piemēram, 2500 eiro pensiju, būtu nepieciešams papildus uzkrāt vismaz 430 eiro mēnesī, kas nodrošinātu vēl ap 940 eiro pensijā.