Situācija Rīgā: pārmaksas par siltumu un neefektīva resursu izmantošana
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apņēmusies izvērtēt un iespējami pārskatīt siltumenerģijas tarifus Rīgā, reaģējot uz Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumiem. VK ziņojumā konstatēts, ka iepriekšējā apkures sezonā, 2024.–2025. gadā, rīdzinieki par saņemto siltumu pārmaksājuši gandrīz 8 miljonus eiro. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šī pārmaksa radusies vairāku gadiem zināmu problēmu dēļ, tostarp neefektīvas energoresursu izmantošanas un nepilnību siltumenerģijas tirgus regulējumā.
Revīzijā uzsvērts, ka pastāv potenciāls samazināt siltumenerģijas tarifus galvaspilsētā, taču tas nav pilnvērtīgi izmantots. Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka lietderīgi izmantojams siltums no AS “Latvenergo” termoelektrostacijas (TEC) nonāk atmosfērā, kamēr tiek iepirkta dārgāka siltumenerģija, kas ražota, izmantojot biokurināmo. Šāda situācija ne tikai rada finansiālus zaudējumus iedzīvotājiem, bet arī neļauj AS “Latvenergo” gūt potenciālos ieņēmumus.
Valsts kontroles atziņas un ieteikumi
Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka problēmas sakņojas vairākos faktos. Viens no tiem ir neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju iepirkuma sistēma, kas ne vienmēr nodrošina lētāko pieejamo siltumu Rīgā, jo daļa iepirkumu notiek ārpus apstiprinātā dienas tirgus. Tāpat tiek norādīts uz AS “Latvenergo” iespēju pārdot siltumu dažādos veidos, kas var kropļot tirgu. Valsts kontrole aicina sakārtot tirgus regulējumu, precizēt tarifu noteikšanas metodiku un veicināt konkurenci siltumenerģijas tirgū.
Revīzijas rezultātā identificēti arī citi faktori, kas veicinājuši pārmaksas. Piemēram, “Latvenergo” dažkārt pārdevis koģenerācijas procesā saražoto siltumu par regulatora noteikto cenu, lai gan izmaksas bijušas zemākas. Tāpat tiek minēts, ka atlikuma siltums palaists gaisā, lai gan to varēja piedāvāt “Rīgas siltumam” par izdevīgāku cenu. Lai novērstu šīs problēmas un panāktu zemākus tarifus, Valsts kontrole uzsver nepieciešamību risināt gadiem zināmās problēmas, sakārtojot tirgus regulējumu, pilnveidojot tarifa metodiku, veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot efektīvu konkurenci.
SPRK solījumi un nākotnes perspektīvas
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Alda Ozola atzinusi, ka revīzija veikta par iepriekšējo sezonu, taču jau pašreiz notikušas vairākas izmaiņas. Viņa solīja, ka regulators pārskatīs tarifus. Viens no būtiskākajiem uzlabojumiem gaidāmajā sezonā būs cenu griestu noteikšana siltumenerģijai, kas tiek iepirkta no neatkarīgajiem siltuma ražotājiem. Tas palīdzēs novērst situāciju, kurā šie ražotāji savu produktu fiksē pēc “Latvenergo” augstākā tarifa, lai gan viņu kurināmais – šķelda – ir lētāks nekā “Latvenergo” izmantotā dabasgāze.
Ozola norādīja, ka, lai gan SPRK piekrīt ne visiem VK secinājumiem, iesniegtie ieteikumi ir pārdomāti un racionāli. Viņa piebilda, ka metodikas pārskatīšana negarantē tarifa samazinājumu, jo jāsedz pamatotās izmaksas. Tomēr gaidāmās izmaiņas un ieviestie uzlabojumi, piemēram, jaunais “Rīgas siltuma” elektrodu katls, kas ļauj izmantot zemu elektroenerģijas cenu siltuma ražošanai, sniegs efektu tarifu samazināšanā. Sagaidāms, ka lēmumi par jaunajiem tarifiem tiks pieņemti līdz augusta beigām, lai tie stātos spēkā oktobrī.
Iepriekšējie tarifu aprēķini un tirgus situācija
Siltumenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika, ko SPRK izmanto, tika apstiprināta 2010. gadā, pirms elektroenerģijas tirgus liberalizācijas. Tajā netiek ņemti vērā ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas koģenerācijā un netiek nodalītas siltumenerģijas izmaksas pēc ražošanas tehnoloģijas. Metodika galvenokārt balstās uz dabasgāzes izmaksu attiecināšanu.
Lai gan “Rīgas siltums” no 2025. gada novembra ir ieviesis dažādus uzlabojumus, kas ļāvuši samazināt atmosfērā izvadītā siltuma apjomu un nodrošināt zemāku iepirktās siltumenerģijas cenu, tie tikai daļēji risina būtiskākās problēmas. Tiek prognozēts, ka AS “Rīgas Siltums” siltumenerģijas tarifs Rīgā no 2025. gada 1. oktobra varētu sasniegt 83,01 EUR/MWh bez PVN. Tomēr pašreizējā informācija liecina, ka Valsts kontroles revīzijas secinājumi varētu mudināt regulatoru veikt korekcijas. Situācija energoresursu tirgū, tostarp notikumi Tuvajos Austrumos, varētu atstāt iespaidu uz tarifu veidošanos.