Trampa draudi Spānijai: Vai izslēgšana no NATO ir reāla iespēja?
ASV prezidents Donalds Tramps ir izteicis skarbus komentārus attiecībā uz Spānijas aizsardzības izdevumiem, ierosinot pat tās izslēgšanu no NATO, ja valsts nespēs palielināt savus militāros tēriņus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādi izteikumi izraisījuši plašu rezonansi gan politiskajās aprindās, gan sabiedrībā, liekot aizdomāties par NATO iekšējo dinamiku un dalībvalstu finansiālajām saistībām.
NATO aizsardzības izdevumu mērķi un Spānijas pozīcija
NATO dalībvalstis jūnijā NATO samitā panāca vienošanos par jaunu, vērienīgu mērķi – līdz 2035. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP. Šis solis tika sperts, lai stiprinātu alianses kopējo aizsardzības spēju un nodrošinātu tās gatavību reaģēt uz arvien sarežģītāku drošības vidi. Lai gan lielākā daļa dalībvalstu ir pieņēmušas šo mērķi, Spānija ir izņēmums. Tā ir panākusi īpašu atbrīvojumu, apņemoties palielināt savus tēriņus līdz 2,1% no IKP, ko premjerministrs Pedro Sančess ir nodēvējis par “pietiekamu un reālistisku”.
Šī pozīcija ir izraisījusi Trampa asas kritikas, kurš Spāniju nodēvējis par “atpalicēju” un paudis, ka valstīm, kas neievēro alianses noteiktos izdevumu mērķus, vajadzētu apsvērt izslēgšanu no NATO. Prezidents ir norādījis, ka Spānijai nav attaisnojuma, lai nepalielinātu savus militāros izdevumus, īpaši ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju. Viņš ir aicinājis citas dalībvalstis runāt ar Spāniju un noskaidrot iemeslus šai nevēlēšanās. Trampa retorika atspoguļo viņa ilgstošo nostāju, ka Eiropas valstīm ir jāuzņemas lielāka finansiālā atbildība par savu drošību un jāsamazina atkarība no ASV militārās jaudas.
Spānijas atbilde un NATO iekšējā politika
Spānijas aizsardzības ministre Margarita Robles ir reaģējusi uz Trampa izteikumiem, uzsverot Spānijas kā uzticama un lojāla NATO sabiedrotā statusu. Viņa norādījusi, ka Spānija pilda savas saistības un piedalās alianses misijās, tostarp nosūtot karavīrus uz NATO austrumu flangu un veicot jūras spēku operācijas. Viņa paudusi pārliecību, ka ASV bruņotie spēki ir pilnībā informēti par Spānijas ieguldījumu un apņemšanos.
Interesanti, ka Spānija ir paudusi viedokli, ka Eiropai ir jāspēj sevi aizsargāt, jo “tikai Eiropa zinās, kā pasargāt Eiropu”. Šis izteikums varētu norādīt uz plašāku tendenci Eiropas Savienības valstīs – meklēt lielāku stratēģisko autonomiju un stiprināt savas aizsardzības spējas neatkarīgi no ASV.
Jāatzīmē, ka NATO statūtos nav paredzēts mehānisms dalībvalstu izslēgšanai. Lēmumi aliansē tiek pieņemti ar konsensu, kas nozīmē, ka jebkādas izmaiņas dalībvalstu statusā vai sastāvā būtu ļoti sarežģītas un politiski ietilpīgas. Tomēr Trampa izteikumi rada spiedienu uz Spāniju un varētu ietekmēt turpmākās diskusijas par dalībvalstu finansiālajām saistībām.
Konteksts: NATO aizsardzības izdevumu tendences
NATO dalībvalstu kopējie aizsardzības izdevumi ir ievērojami pieauguši pēdējā desmitgadē. No 2014. gadā vidēji 1,43% no IKP Eiropas un Kanādas dalībvalstīs, līdz 2024. gadā tie sasnieguši jau 2,02%. Lai gan 2025. gadā visas dalībvalstis tiek aicinātas sasniegt vai pārsniegt 2% IKP atzīmi, tikai 23 no 32 dalībvalstīm to bija paveikušas 2024. gadā. Jaunais mērķis – 5% no IKP līdz 2035. gadam – ir ambiciozs solis, kas paredz vismaz 3,5% novirzīt tieši uz aizsardzības vajadzībām un pārējo uz citiem ar drošību saistītiem pasākumiem, piemēram, kritiskās infrastruktūras aizsardzību un kibertīklu drošību.
Šī jaunā tendence liecina par NATO valstu gatavību stiprināt savu kolektīvo drošību, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā un citiem drošības izaicinājumiem. Tomēr dalībvalstu spējas un vēlme ievērot šos stingrākos finansiālos mērķus atšķiras, radot spriedzi alianses iekšienē, ko skaidri ilustrē Trampa kritika pret Spāniju.