Tērauda patēriņš strauji krītas
Krievijas ekonomika saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, ko apliecina jaunākie dati par tērauda nozari. Kā ziņo Latvijas Avīze, atsaucoties uz uzņēmuma “Severstal” informāciju, 2026. gada pirmajā ceturksnī tērauda patēriņš Krievijā ir sarucis par 15% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā. Šāds kritums tiek uzskatīts par būtisku ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās indikatoru.
“Severstal” izpilddirektors Aleksandrs Ševeļevs ir atzinis, ka situācija nozarē ir kritiskā, un pieprasījuma samazināšanās šogad ir straujāka nekā 2025. gadā. Galvenie spiediena punkti ir vājā uzņēmējdarbības aktivitāte un Krievijas banku īstenotā stingrā monetārā politika, kas praktiski paralizē vietējo metālu tirgu.
Kara un sankciju sekas sāk “kost priekšā”
Krievijas ekonomika, kas jau tā ir pakļauta kara un starptautisko sankciju radītajam spiedienam, tagad sāk izjust arvien dziļāku lejupslīdi būvniecībā, ražošanā un infrastruktūras projektos. Lai gan sākotnēji Rietumvalstu prognozes par Krievijas ekonomikas strauju sabrukumu pēc 2022. gada iebrukuma Ukrainā nepiepildījās, tagad ir redzamas arvien skaidrākas pazīmes, ka ekonomika zaudē spēku un izaugsme gandrīz apstājas. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Krievijas ekonomikas izaugsmes prognozes uz 0,8% 2026. gadā, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem pēdējo desmit gadu laikā. Vienlaikus samazinās ienākumi no naftas un gāzes, kas ir galvenais Krievijas budžeta naudas avots.
Pārkaršana un inflācija kā “amfetamīna” efekts
Pēc iebrukuma Ukrainā Krievija spēja atgūties un, pateicoties valsts budžeta ievērojamiem ieguldījumiem militārajā rūpniecībā, panāca ekonomikas izaugsmi 2023. un 2024. gadā. Šī izaugsme, ko veicināja arī darbaroku trūkums un reālo algu pieaugums, 2024. gadā noveda pie divciparu inflācijas un ekonomikas sadalīšanās divos segmentos: militārajā, ko stimulē valsts, un pārējā ekonomikā. “Šāda stimulēšana patiešām veicināja izaugsmi – gan apstrādes rūpniecībā, gan patēriņā,” atzīst analītiķi. Tomēr 2025. gadā sākās pretējs process, jo budžeta injekcijas un plašais stimulēšanas mehānisms darbojas aptuveni kā amfetamīns – vienu brīdi iespējams strādāt ļoti intensīvi, bet pēc tam nepieciešama atpūta.
Stingra monetārā politika un tērauda tirgus
Krievijas Centrālā banka ir samazinājusi savu galveno procentlikmi kopš 2025. gada jūnija, taču ekonomikas atdzišanas inerce saglabājas, liekot prognozēt tālāku tērauda pieprasījuma kritumu 2026. gadā. “Severstal” prognozē, ka pieprasījums turpinās samazināties, neskatoties uz plāniem palielināt ražošanu. Krievijas banku īstenotā stingrā monetārā politika ir būtisks faktors, kas paralizē vietējo metālu tirgu un samazina uzņēmējdarbības aktivitāti. “Severstal” tīrā peļņa 2025. gadā samazinājās par 79%, bet ieņēmumi – par 14%. Uzņēmums arī prognozē, ka 2026. gadā tērauda patēriņš Krievijā turpinās samazināties.
Nākotnes prognozes un izaicinājumi
Krievijas Zinātņu akadēmijas Tautsaimniecības prognozēšanas institūts prognozē, ka galvenie ekonomikas attīstības riski realizēsies 2024.–2025. gadā, un 2026. gadā sagaidāma ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Riski ietver darbinieku trūkumu, tehnoloģisko atpalicību, samazinātus ieņēmumus no ogļūdeņražu eksporta un pieaugošo militāro slogu. Lai gan valdības amatpersonas cenšas uzturēt optimistisku skatījumu, IMF un Pasaules banka paredz Krievijai stagnācijas gadus ar aptuveni 1% izaugsmi gadā.