Parīzē top biogrāfiskā filma par leģendāro šefpavāru
Francijas kinoindustrija gatavo biogrāfisku filmu par šefpavāru Bernāru Luazē, kura traģiskais liktenis kalpojis par vienu no iedvesmas avotiem populārajai Pixat animācijas filmai “Ratatuj”. Parīzes producēšanas kompānija “Chi-Fou-Mi Productions” sadarbībā ar Luazē ģimeni strādā pie pilnmetrāžas filmas, kas veltīta šefpavāra dzīvei un mantojumam.
Filmas režisors būs Tomā Liti, franču režisors, kurš pazīstams ar medicīnas drāmām “Aizvietojamais” (2016) un “Hipokrāts: Franču ārsta dienasgrāmata” (2014). Viņa pievēršanās Luazē projektam uzsver režisora pastāvīgo interesi par cilvēkiem, kuri saskaras ar savu aicinājumu – drosmīgiem, kaislīgiem un reizēm arī upurējošiem indivīdiem.
Šefpavārs, viņa slava un ēna
Bernārs Luazē bija nozīmīga figūra franču un pasaules gastronomijas vidē 1980. un 1990. gados. Viņa restorāns “La Côte d’Or” Burgundijas pilsētā Sollie ieguva trīs Mišelīna zvaigznes un pārvērta provinces ciemu par globālu gastronomisku galamērķi. Tomēr Luazē dzīvi aizēnoja traģēdija.
2007. gadā Luazē izdarīja pašnāvību. Franču mediji aktīvi spekulēja par iespējamajiem iemesliem, tostarp parādu nastu, depresiju un baumām, ka Mišelīna vadoņi gatavojušies atņemt vienu no šefpavāra restorānam piešķirtajām zvaigznēm. Oficiālu apstiprinājumu šīm baumām nekad nav bijis.
Iedvesma “Ratatuj”
Tieši šī traģiskā fabula – šefpavārs, kurš nomirst, sirdī salauzts pēc kritiķa postošās recenzijas – kļuva par pamatu “Ratatuja” tēlam Ogistam Gjusto. Ogists Gjusto ir izdomāts varonis no “Disneja/Pixar” animācijas filmas “Ratatuj” (2007). Viņš ir slavens šefpavārs un grāmatas “Ikviens var gatavot” autors. Viņa devīze, ka talants var nākt no jebkuras vietas, iedvesmo filmas galveno varoni, žurciņu Remiju.
Filmas sižetā Gjusto nomirst no vilšanās pēc Antuāna Ego kritikas, taču vēlāk parādās kā Remija “gara mentora” tēls. Šis aspekts filmas naratīvā simbolizē cerību un talanta neierobežotās iespējas.
Režisora skatījums uz ģenialitāti
Tomā Liti savu interesi par projektu skaidro, atsaucoties uz savu iepriekšējo daiļradi, kurā viņš bieži pētījis cilvēkus, kuri sastopas ar savu aicinājumu – ģēnijus, aizrautīgus indivīdus un upurus. “Ar Bernāru Luazē šis jautājums kļūst vēl personiskāks,” režisors norāda.
“Izpētīt viņa dzīvi nozīmē runāt par pilnību, darbu, šaubām, vientulību. Mēģināt saprast ģēniju – visā tā vīzijas spēkā, bet arī tā dziļi postošajā dimensijā,” saka Liti.
Režisors uzsver, ka filma centīsies izprast ģenialitāti ne tikai tās triumfālajā, bet arī tās graujošajā aspektā, pievēršoties Luazē dzīves sarežģītajai realitātei un viņa ietekmei uz pasaules gastronomijas ainu.