Orbāns pamet parlamentu pēc 16 gadu valdīšanas
Ungārijas ilggadējais premjerministrs Viktors Orbāns ir paziņojis par savu atkāpšanos no parlamenta deputāta mandāta. Šis lēmums seko pēc viņa partijas “Fidesz” smagās sakāves nesenajās parlamenta vēlēšanās, kas izbeidza viņa 16 gadus ilgo varas posmu Ungārijā. Orbāns, kurš kopš 1990. gada nepārtraukti pārstāvējis savu vēlētāju intereses parlamentā, paziņoja par savu lēmumu “Facebook” video pēc partijas izpildkomitejas sanāksmes. Kā informē portāls jauns.lv, viņš norādījis, ka pašlaik viņa enerģija nepieciešama partijas “Fidesz” nacionālā spārna reorganizācijai, nevis tieši parlamenta darbā.
Orbāns ir gatavs turpināt vadīt “Fidesz” kā partijas priekšsēdētājs, ja vien partija to lems gaidāmajā jūnija kongresā.
Vēlēšanu rezultāti un jaunā politiskā ainava
Ungārijas parlamenta vēlēšanās, kas notika 12. aprīlī, pārliecinošu uzvaru guva opozīcijas partija “Tisza”, kuru vada Pēters Maģars. Šī uzvara ir nozīmējusi beigas Viktora Orbāna 16 gadus ilgajai valdīšanas ērai Ungārijā. “Tisza” ieguvusi 138 no 199 parlamenta vietām, nodrošinot sev konstitucionālo vairākumu, kas ļauj veikt grozījumus valsts konstitūcijā. Orbāns jau ir atzinis savu sakāvi un apsveicis Maģaru ar uzvaru, atzīstot, ka rezultāts ir “skaidrs” un ka pretinieka vēstījums bijis spēcīgāks.
Šīs vēlēšanas tiek raksturotas kā vienas no nozīmīgākajām Eiropas Savienībā (ES) 2026. gadā, un tās vērtētas kā referendums par Ungārijas turpmāko virzienu – vai tā turpinās autoritārisma un Krievijas virzienā, vai pievērsīsies liberālajai demokrātijai un ES.
Orbāna valdīšanas beigu iemesli
Vairāki faktori veicinājuši Viktora Orbāna ilggadējās varas beigas. Kā norāda analītiķi, vēlētāji izjutusi nogurumu no ilgstošās valdīšanas, kas bieži vien tika saistīta ar korupciju, savējo lobēšanu un ekonomikas pasliktināšanos. Orbāns, lai gan iepriekšējās kampaņās veiksmīgi izmantojis ārējo draudu un paša pozicionēšanu kā vienīgā valsts aizstāvja taktiku, šoreiz nav spējis pielāgoties mainīgajam sabiedrības noskaņojumam. Agrākie Orbāna sabiedrotie, piemēram, ASV politiķi Donalds Tramps un Džeimss Deivids Venss, arī nav spējuši nodrošināt gaidīto atbalstu.
Jaunā premjera un viņa plāni
Pēteris Maģars, kurš uzvarēja vēlēšanās, solot “režīma maiņu”, apsūdzējis Orbānu gļēvulībā, norādot, ka viņš nespēj uzņemties atbildību. Maģars ir apņēmies uzlabot Ungārijas reputāciju un attiecības ar ES valstīm, kā arī mazināt Krievijas ietekmi. Viņš arī norādījis uz bažām par aizejošās valdības aktivitātēm, pieminot dokumentu iznīcināšanu ministrijās un ar partiju “Fidesz” saistītos uzņēmumos.
Ietekme uz Eiropas politisko ainavu
Viktora Orbāna sakāvei Ungārijas vēlēšanās paredzamas tālejošas sekas Eiropas politiskajā ainavā. Viņš tika uzskatīts par vienu no galvenajiem labējiem eiroseptiķu līderiem un Krievijas interesu lobētāju Eiropas Savienībā, regulāri izmantojot veto tiesības, lai kavētu ES lēmumus, piemēram, attiecībā uz finansiālo palīdzību Ukrainai. Orbāna politiskā atbalsta zaudēšana varētu satricināt Eiropas labējo populistu kustību un mainīt dinamiku attiecībās ar Krieviju.