Valsts parāds sasniedz vēsturiski augstu atzīmi
Latvijas valsts parāds ir pārsniedzis 20 miljardu eiro atzīmi, sasniedzot gandrīz pusi no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā informē portāls jauns.lv, salīdzinot ar 2024. gadu, tas ir audzis par 1,3 miljardiem eiro jeb vairāk nekā septiņiem procentiem. Šī parāda pieauguma galvenie iemesli ir nepieciešamība segt valsts budžeta deficītu un nodrošināt papildu finansējumu valdības izdevumiem. Pēdējo 20 gadu laikā valsts parāds ir trīskāršojies, un 2025. gada beigās tas sasniedza aptuveni 48% no IKP. Parāda lielums uz vienu iedzīvotāju 2025. gada trešajā ceturksnī bija 10,2 tūkstoši eiro, bet vēlākajos aprēķinos uz 2025. gada jūnija beigām tas sasniedzis jau 10 600 eiro.
Iemesli parāda kāpumam un prognozes
Valsts parāda pieaugumu galvenokārt noteica nepieciešamība finansēt valsts budžeta deficītu, ko ietekmēja izdevumu pieaugums dažādās jomās, tostarp aizsardzības vajadzībām. Lai gan Latvijas vispārējās valdības parāda un procentu izdevumu līmenis pret IKP joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, prognozes liecina, ka parāds tuvākajos gados turpinās pieaugt. 2025. gada beigās valsts parāds bija 20,5 miljardi eiro, gada laikā palielinoties par 1,4 miljardiem eiro. Tiek prognozēts, ka 2026. gadā parāds varētu sasniegt 51% no IKP, bet 2027. un 2028. gadā – 55% no IKP. Valsts kase prognozē, ka 2025. gada beigās parāds varētu sasniegt 49% no IKP, par vairāk nekā gadu apsteidzot iepriekš prognozēto.
Vai ir pamats bažām? Ekspertu viedokļi
Neskatoties uz parāda pieaugumu, daudzi eksperti norāda, ka pašreizējais parāda līmenis joprojām ir drošās robežās, jo tas ir būtiski zemāks par Eiropas Savienībā noteikto 60% no IKP slieksni. Tomēr ekonomisti brīdina, ka valsts parāds nav tikai abstrakts skaitlis. Pieaugot kopējam aizņēmumu apjomam, palielinās arī procentu maksājumi, kas jāsedz no valsts budžeta. Šie līdzekļi citādi varētu tikt ieguldīti veselības aprūpē, izglītībā vai citās sabiedrībai nozīmīgās jomās. Latvijas Bankas ekonomisti uzsver, ka valsts parāda ilgtspēja ir atkarīga no ekonomikas izaugsmes – ja tā ir spēcīga, augstāks parāds ir vieglāk pārvaldāms, bet vājas izaugsmes gadījumā pat zemāks parāds var radīt problēmas. Ir arī viedokļi, ka valsts parāds pats par sevi nav problēma, ja nauda tiek ieguldīta produktīvi, piemēram, aizsardzībā vai veselībā.
Riski un risinājumi
Latvijas Bankas ekonomisti norāda uz trim riskiem, ko rada liels valsts parāds: ilgtspējas risks, samazināta fiskālā telpa un īstermiņa parāda īpatsvara pieaugums. Ja parāds ir jāpārfinansē biežāk, tā apkalpošanas izmaksas kļūst jutīgākas pret finanšu tirgus svārstībām. Pastāv vairākas situācijas, kad valdības aizņemšanās ir pamatota, piemēram, lai atbalstītu ekonomiku lejupslīdē vai īstenotu augstas atdeves investīcijas. Lai valsts parādu kontrolētu, tiek minēti vairāki instrumenti: fiskālā konsolidācija, straujāka ekonomikas izaugsme un inflācijas kontrole. Tiek uzsvērts, ka būtisku ietekmi uz valsts finanšu tendencēm atstāj ģeopolitiskā situācija un nepieciešamība palielināt aizsardzības izdevumus. Lai gan valdība noteikusi robežu – finansējot drošības vajadzības, valsts parāds nedrīkst pārsniegt 55% no IKP, lai gan Finanšu ministrija uzskata, ka šāda pieeja ļaus saglabāt parādu ilgtspējīgā līmenī. Lai budžetu pilnībā sabalansētu, būtu nepieciešami ļoti radikāli politiski lēmumi.
Latvija salīdzinājumā ar citām valstīm
Lai arī Latvijas parāda līmenis ir augstākais starp Baltijas valstīm, tas joprojām ir samērā zems, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, kur vidējais parāda līmenis pārsniedz 80% no IKP. Piemēram, Beļģijā parāda līmenis ir virs 100% no IKP, savukārt Grieķijai tas pārsniedz 159% no IKP. Arī uz vienu iedzīvotāju rēķināto parādu, kas Latvijā ir aptuveni 10 600 eiro, parāda mazāku ir tikai Igaunijai un Bulgārijai Eiropas Savienībā. Starptautiskās kredītreitingu aģentūras Latvijas valsts parādu un tā apkalpošanas izdevumus vērtē kā mērenus, apliecinot, ka Latvija ir drošs aizņēmējs ar labu maksātspēju.