FID konstatējis gadījumus, kad ārvalstnieki veikuši šķietami fiktīvus ieguldījumus, bet nauda reālā biznesā nav palikusi – tā novirzīta shēmas organizatoriem, piemēram, aizdevumu, atlīdzības vai fiktīvu darījumu veidā, izmantota īpašumu vai transportlīdzekļu iegādei vai pārskaitīta citām personām bez reāla ekonomiska pamata.
Raidījums kā piemēru min pirms pusotra gada dibināto uzņēmumu “L Hotels”, kura deviņiem investoriem pērn lūgtas uzturēšanās atļaujas. Uzņēmuma akcionāru sarakstā ir 30 personas no Indijas, Afganistānas, Pakistānas, Turcijas, Čīles, Malāvijas, Sīrijas, Vanuatu Republikas un citām valstīm. Lielākoties katrs ieguldījis 100 000 eiro, taču šiem investoriem piešķirtas “B” kategorijas akcijas, kas saskaņā ar statūtiem nedod balsstiesības.
Ekonomikas ministrija raidījumam norāda, ka trešo valstu investorus rūpīgi pārbauda atbildīgās iestādes un drošības riski tiek atsijāti. Turklāt agresorvalstu pilsoņiem šādas uzturēšanās atļaujas nepiešķir kopš 2022. gada. Tomēr Valsts drošības dienests brīdina – arī pārbaude negarantē, ka investors neradīs draudus Latvijas drošībai. Kopš 2012. gada pēc dienesta ieteikuma “melnajā sarakstā” iekļauti vairāk nekā 30 cilvēki ar uzturēšanās atļaujām.
Aizdomas, ka atsevišķu uzņēmumu vienīgais mērķis varētu būt nevis saimnieciskā darbība, bet termiņuzturēšanās atļauju iegūšana, gan Uzņēmumu reģistrs, gan FID pauduši arī Saeimas parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, atgādina raidījums.