Budžets 2026: Aizsardzība prioritāte, bet parāda apkalpošanas izmaksas sasniegs 713 miljonus eiro
Latvijas valsts budžeta projekts 2026. gadam paredz ievērojamu finansējuma pieaugumu aizsardzības spēju stiprināšanai, kas ir kļuvis par galveno prioritāti ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju. Tomēr šis solis ir saistīts arī ar pieaugošām izmaksām valsts parāda apkalpošanā, kas nākamgad vien varētu sasniegt iespaidīgu summu – 713 miljonus eiro.
Lai gan valdība ir nākusi klajā ar 2026. gada budžeta projektu, tas izsauc diskusijas un bažas sociālajos partneros, jo īpaši Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK). Kā piektdien, 10. oktobrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē norādīja LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, organizācija atbalsta finansējuma palielināšanu aizsardzībai, taču nav mierā ar pašu budžeta projektu un tā virzīšanu uz Saeimu. Galvenais iemesls ir nepietiekami samazināti publiskie izdevumi un neskaidrība par to, kā tiks segtas visas valsts vajadzības.
Valdības prioritātes un sociālo partneru kritika
Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvērusi, ka 2026. gada budžets ir apliecinājums sabiedrībai par valsts augstākajām prioritātēm: drošību, rūpēm par ģimenēm un ekonomisko attīstību. Budžeta projektā paredzēts, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi pieaugs par 944,6 miljoniem eiro, sasniedzot 16,1 miljardu eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad prognozēts 43,9 miljardu eiro, bet vidējā inflācija – 2,3%. Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais parāda nosacījums (60% no IKP) tiks ievērots, jo valsts parāds prognozēts ap 48,2% no IKP 2026. gadā, kas ir salīdzināms ar citām Eiropas valstīm. Tomēr šis rādītājs ir tuvāk robežai, nekā vēlētos daudzi.
LDDK jau iepriekš, gan 2025. gada janvārī, gan arī citās NTSP sēdēs, ir norādījusi, ka nepieciešams samazināt izdevumus vismaz 850 miljonu eiro apmērā. Tomēr ministrijas līdz šim ir spējušas rast tikai nelielus ietaupījumus, nesasniedzot pat noteikto 150 miljonu mērķi. LDDK prezidents Andris Bite ir kritiski izteicies, ka valdības piedāvātie izdevumu samazinājumi ir nepietiekami un sabiedrība tiek maldināta par pasākumu patieso apjomu un ietekmi. Viņš norādījis, ka ministrijas nav izpildījušas pat Ministru kabineta doto uzdevumu samazināt budžetu 150 miljonu apmērā un efektivizēt valsts pārvaldi, uzsverot, ka valsts dzīvojusi uz parāda un piedāvā būtiski kāpināt aizņemšanās apmērus. “Parāda uzturēšana apēd valsts attīstību (nav naudas prioritātēm),” brīdinājis Bite.
Par spīti kritikai, valdība ir apņēmības pilna stiprināt valsts drošību. Lai gan budžeta izdevumi kopumā samazināsies līdz 47% no IKP (salīdzinot ar 47,5% šogad), ir paredzēts ievērojams izdevumu pieaugums aizsardzībai. Tiek prognozēts, ka aizsardzības un iekšējās drošības pasākumu īstenošanai paredzētais finansējums ļaus aizsardzības izdevumiem nākamgad sasniegt 4,9% no IKP. 2027. gadā šim nolūkam plānots novirzīt 507,7 miljonus eiro, bet 2028. gadā – 720,5 miljonus eiro. Tas ir būtisks solis ceļā uz NATO noteikto mērķu sasniegšanu un valsts drošības garantēšanu.
Parāda apkalpošanas izmaksas – spiediens uz budžetu
Viena no būtiskākajām bažām, ko rada pieaugošie aizsardzības izdevumi un kopējais budžeta deficīts, ir valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugums. Kā liecina Valsts kases prognozes, 2026. gadā valsts budžetam par parāda dzēšanu un procentu maksājumiem būs jāatvēlē aptuveni 2,2 miljardi eiro. Savukārt procentu izdevumi vien 2026. gadā prognozēti ap 600 miljoniem eiro, bet nākamajos gados tie turpinās pieaugt, sasniedzot pat 713 miljonus eiro vien parādu apkalpošanai.
Lai gan Latvijas valsts parāds joprojām ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs, tā pieauguma tempi un nepieciešamība stingri kontrolēt fiskālo politiku ir aktuāla diskusiju tēma. Valsts kases aplēses liecina, ka 2025. gada beigās Latvijas valsts parāds varētu sasniegt 20,5 miljardus eiro jeb 49% no IKP, savukārt 2026. gadā tas prognozēts 22,2 miljardu eiro jeb 51% no IKP. Vēl piesardzīgākas prognozes, piemēram, no Finanšu ministrijas, paredz, ka valsts parāds varētu pieaugt līdz 56,4% no IKP 2029. gada beigās.
Šī situācija prasa rūpīgu plānošanu un atbildīgu rīcību, lai nodrošinātu valsts finansiālo stabilitāti ilgtermiņā. Lai gan valdība ir apņēmusies samazināt izdevumus un efektīvēt valsts pārvaldi, sociālie partneri uzskata, ka šie pasākumi nav pietiekami ambiciozi. Dialogs starp valdību un sociālajiem partneriem ir nepārtraukts, un nākamie soļi budžeta sagatavošanā noteikti izraisīs vēl karstas diskusijas.