Eiropas Parlaments uzsver nepieciešamību stiprināt kontinenta aizsardzību
Rīgā notiekošajā drošības un ārpolitikas forumā “Rīgas konference 2025” Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola uzsvēra, ka Eiropai ir pienācis laiks stingrāk uzņemties atbildību par savu drošību. Viņa norādīja uz ģeopolitisko situāciju Baltijas reģionā, atzīmējot pieaugošos incidentus Baltijas jūrā un agresīvo politiku no austrumu kaimiņvalstīm.
Metsola piebilda, ka Baltijas valstu pieredze ir vērtīgs mācību līdzeklis visai Eiropai, jo tās jau gadiem ilgi brīdinājušas par draudiem, kas tagad kļūst arvien acīmredzamāki. “Šeit, Latvijā, jūs zināt, ko nozīmē dzīvot uz brīvības robežas. Jūs atceraties, kas var notikt, un kas ir noticis,” viņa sacīja, uzsverot, ka Eiropai vajadzēja agrāk ieklausīties šajos brīdinājumos. Viņa pauda nožēlu, ka Eiropa nebija pietiekami gatava, lai pretotos šodienas izaicinājumiem.
Aizsardzības industrijas un savietojamības izaicinājumi
EP priekšsēdētāja kritiski izvērtēja Eiropas aizsardzības spēju pašreizējo sadrumstalotību. “Šāda sadrumstalotība nozīmē, ka mēs varam ražot visu iespējamo munīciju, un varam viens otru pastiprināt ar visu iespējamo militāro aprīkojumu, bet, ja mūsu sistēmas nav savietojamas vai ja mūsu spēki nav apmācīti tās pareizi izmantot, tad pastāv risks, ka visi mūsu centieni būs veltīgi,” skaidroja Metsola. Viņa uzsvēra, ka tieši šī neefektivitāte mūs bremzē un palielina izmaksas.
Lai risinātu šos jautājumus, Metsola minēja Eiropas aizsardzības industrijas programmu, kuras mērķis ir vienkāršot procesus, nojaukt šķēršļus un atbalstīt aizsardzības industrijas spēju ātri piegādāt nepieciešamo, sadarbojoties arī ar Ukrainas rūpniecības bāzi. Tiek strādāts arī pie divējāda lietojuma finansējuma integrēšanas nākamajā ES daudzgadu budžetā.
Reģionālā drošība un Baltijas jūras nozīme
Diskusijās par drošību īpaša uzmanība tika pievērsta Baltijas jūras reģionam. Metsola uzsvēra, ka Baltijas ģeogrāfija pati par sevi runā – pieaugošais incidentu skaits Baltijas jūrā un agresīvās kaimiņvalstis rada sarežģītu drošības vidi. Viņa atzīmēja, ka Suvalku koridors, kas atrodas Polijas un Lietuvas pierobežā, ir viens no kritiskākajiem punktiem pasaulē.
Arī citi foruma dalībnieki, tai skaitā Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds, piekrita nepieciešamībai pēc fundamentālas domāšanas maiņas drošības jomā. “Mazliet atgādinot dažu intelektuāļu teikto iepriekšējos gados – ka amerikāņi ir no Marsa, bet eiropieši – no Venēras. Tagad ir pienācis laiks visiem būt no Marsa, arī eiropiešiem,” sacīja Sprūds, uzsverot, ka nauda vien nedara drošākus – aizsardzība jāstiprina visiem kopā.
Eiropas vienotība un turpmākie soļi
Foruma laikā tika mudināta Eiropas valstu vienotība un kopīga atbildības uzņemšanās par drošību. Tika uzsvērts, ka bez kopīgas plānošanas, izstrādes un iepirkumiem Eiropa joprojām darbosies kā 27 atsevišķas sistēmas, kas ir neefektīvi un dārgi. “Ja mēs turpināsim strādāt atsevišķi, ja mēs pastāvīgi dublēsimies, ja mums neizdosies kopīgi plānot, izstrādāt un veikt iepirkumus Eiropā, mēs joprojām darbosimies kā 27 atsevišķas sistēmas un ar 178 dažādām ieroču sistēmām,” brīdināja Metsola.
ASV Senāts nesen ir apstiprinājis 350 miljonus dolāru Baltijas drošības iniciatīvai, kas liecina par transatlantiskās sadarbības nozīmi drošības stiprināšanā. “Rīgas konference 2025” pulcēja ietekmīgus pasaules līderus un ekspertus, lai dziļāk izprastu un risinātu mūsdienu sarežģītos globālās drošības un ārpolitikas jautājumus, uzsverot nepieciešamību pēc ciešākas Eiropas un transatlantiskās vienotības sadrumstalotā pasaulē.