ES nevar vienkārši pasīvi noraudzīties Krievijas agresijā, nepieciešama aktīva rīcība
Eiropas Savienībai (ES) ir jāizrāda stingra un izlēmīga nostāja pret Krievijas izvērsto hibrīdkara darbību, nevis vienkārši jāreaģē uz katru atsevišķu incidentu. Šādu pārliecību paudusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus. Viņa uzsvērusi, ka ir nepieciešams radikāli jauns domāšanas veids, lai efektīvi stātos pretī šiem draudiem, kas bieži vien darbojas tā saucamajā “pelēkajā zonā”, kurā robežas starp mieru un karu ir izplūdušas.
Fon der Leiena brīdinājusi, ka pasīvitāte un vilcināšanās tikai mudinās Krieviju turpināt un pastiprināt savas agresīvās darbības, mēģinot destabilizēt Eiropas Savienību un tās dalībvalstis. Viņa norādījusi uz pēdējiem incidentiem Eiropas gaisa telpā, tostarp dronu lidojumiem virs stratēģiski svarīgām vietām un kiberuzbrukumiem, kas vērsti uz vēlēšanu procesu sašķelšanu. “Divi incidenti varētu šķist sakritība. Bet trīs, pieci, desmit? Tās ir pelēkās zonas kampaņas pret Eiropu,” uzsvērusi prezidente, norādot, ka šīs nav izolētas provokācijas, bet gan koordinēta un eskalējoša kampaņa, kuras mērķis ir satricināt Eiropas pilsoņus un pārbaudīt Savienības kopējo apņēmību.
Hibrīdkara daudzveidīgās sejas
Hibrīdkars ir sarežģīts un daudzšķautņains konflikta veids, kas apvieno gan tradicionālas militāras darbības, gan nekonvencionālas taktikas. Tas ietver plašu instrumentu klāstu, sākot no kiberuzbrukumiem, dezinformācijas kampaņām un ekonomiskā spiediena, līdz pat politiskai intervencei un neregulāru bruņotu grupu izmantošanai. Šīs metodes bieži vien tiek izmantotas, lai demoralizētu pretinieku un panāktu tā padošanos bez atklātas kaujas, radot apjukumu un šķeltu sabiedrību. Krievija jau agrāk ir demonstrējusi spēju izmantot dažādus instrumentus, lai sasniegtu savus politiskos mērķus, piemēram, dabasgāzes piegādes vai piekļuves Krievijas tirgum, kā arī vēstījumu izplatīšanu tradicionālajos informācijas kanālos un sociālajos tīklos, izmantojot troļļu un botu armijas.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) norāda, ka Krievijas hibrīdo draudu loks ietver gan ekonomisko, tostarp enerģētikas, šantāžu, gan iejaukšanos zinātnes, finanšu un izglītības jomās. Hibrīdās aktivitātes tiek veiktas ar mērķi vājināt Rietumu vienotību, demokrātiskās vērtības un lēmumu pieņemšanu. Krievijas militārās mācības, piemēram, “Zapad-2025”, kalpo kā platforma tās militārā potenciāla demonstrēšanai un bieži vien ir bijušas priekšvēstnesis agresīvām darbībām. Krievija un Ķīna cieši sadarbojas, lai grautu Rietumu demokrātiju uzticamību un destabilizētu sabiedrību, izmantojot dezinformāciju un kiberoperācijas.
Nevar ignorēt arī netradicionālus militāros paņēmienus, piemēram, tā sauktos “zaļos vīriņus”, kas karo kādā no iesaistītajām pusēm, taču oficiāli nepieder nevienai armijai. Viņu mērķis ir radīt apjukumu un mazināt uzticību attiecīgās valsts bruņotajiem spēkiem un lēmumu pieņemšanas struktūrām. Šī stratēģija, kas pirmo reizi plašāk iepazīta Krievijas agresijas pret Ukrainu laikā 2014. gadā, ir kļuvusi par galveno instrumentu vājākām, revanšistiskām lielvalstīm, kuras nevēlas izraisīt plaša mēroga konvencionālu konfrontāciju, bet cenšas sasniegt savus politiskos un militāros mērķus, apvienojot militārus un nemilitārus līdzekļus.
ES rīcība un stratēģija pret hibrīduzbrukumiem
Kā atbildes reakcija uz šiem draudiem, Eiropas Savienība ir noteikusi sankcijas pret Krieviju un aktīvi strādā pie jaunu stratēģiju izstrādes, lai stiprinātu savu drošību un noturību pret hibrīdkara taktikām. EK prezidente Urzula fon der Leiena ir uzsvērusi nepieciešamību ne tikai reaģēt, bet arī aktīvi atturēt šos uzbrukumus. Viņa paudusi pārliecību, ka ir nepieciešams pilnībā jauns domāšanas veids, lai cīnītos pret Krievijas hibrīdkara taktikām. Šīs pūles ietver ne tikai dronu iegādi un gaisa aizsardzības sistēmu stiprināšanu, bet arī kritiskas spējas, piemēram, kiberdrošību, stiprināšanu.
Tiek plānots izveidot kolektīvas spēju koalīcijas, kas apvienos dalībvalstis, lai kopīgi un ātri nodrošinātu nepieciešamās aizsardzības spējas. Eiropa var gūt vērtīgu pieredzi no Ukrainas, kas ikdienā cīnās pret simtiem dronu un ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas spēj ražot izmaksu efektīvas pret-dronu tehnoloģijas. Latvija un Zviedrija ir cieši sabiedrotie NATO, un tām ir vienota nostāja par ES turpmāko atbalstu Ukrainai un Krievijas iegrožošanu, tostarp tālākām sankcijām, lai mazinātu tās ienākumus, kas ļauj finansēt agresijas karu pret Ukrainu. Šīs valstis sadarbosies, lai paplašinātu sankciju režīmu un ierobežotu “ēnu flotes” darbību, vienlaikus stiprinot Eiropas drošības industrijas attīstību.
Krievijas ārpolitikas stratēģijas galvenais mērķis paliek nemainīgs – atjaunot Krievijai statusu kā vienam no pasaules varas centriem. Lai gan tās ietekme Rietumos ir mazinājusies pēc iebrukuma Ukrainā, Krievija joprojām aktīvi meklē sabiedrotos Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā, lai veidotu pret Rietumu koalīciju. SAB norāda, ka Krievija ir izmantojusi enerģētiku kā ieroci, lai radītu ekonomiskus zaudējumus Eiropas valstīm, pat apzinoties, ka tas radīs zaudējumus arī pašai Krievijai, jo tā zaudēs Eiropas tirgu. Krievijas skatījumu uz Rietumiem raksturo pieņēmums, ka ilgtermiņā Rietumu sabiedrības nespēs izturēt konfrontācijas radītās ekonomiskās problēmas un būs spiestas mazināt sankcijas. Tāpēc ir svarīgi ne tikai reaģēt uz hibrīduzbrukumiem, bet arī veidot noturību un stratēģiski plānot ES drošības politiku.