Nepietiekama latviešu valodas apguve bērnudārzos rada bažas par tālāko izglītības ceļu
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ir paudis nopietnas bažas par valodas vidi Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs, uzsverot nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kā bērni savstarpēji komunicē latviešu valodā.
Šis aicinājums izskanējis, vērtējot pašreizējo situāciju un izaicinājumus, kas saistīti ar pāreju uz pilnīgu mācību procesu latviešu valodā, īpaši mazākumtautību vidē. Kūtris, kopā ar citiem komisijas deputātiem, apmeklējot Rīgas 75. pamatskolu, konstatējis, ka skolas joprojām saskaras ar pedagogu trūkumu, kuri spētu nodrošināt kvalitatīvu mācīšanu latviešu valodā. Turklāt ir skaidrs, ka ne visi bērni, uzsākot skolas gaitas, spēj pilnībā saprast latviešu valodu, kas liecina par valodas apguves nepilnībām jau pirmsskolas posmā.
“Jāpievērš uzmanība, kā pirmsskolas izglītības iestādēs bērni sarunājas latviešu valodā – tam, kā notiek sarunvaloda,” uzsvēris Kūtris.
Šī situācija rada nelielu satraukumu, jo bērna spēja pilnvērtīgi apgūt jaunas zināšanas un veiksmīgi integrēties sabiedrībā tieši ir atkarīga no valodas prasmēm. Valoda ir ne tikai saziņas līdzeklis, bet arī instruments pasaules izzināšanai un sevis paudējs. Kā norāda speciālisti, valoda sevī ietver kultūras vērtības, sabiedrības pieredzi un tautas garīgo mantojumu. Tādēļ ir vitāli svarīgi, lai valsts valodas apguve notiktu mērķtiecīgi un sistēmiski jau no mazotnes.
Izaicinājumi vienotās skolas reformā
Pašreizējais ir trešais un noslēdzošais gads, kad Latvijas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmas, notiek pilnīga pāreja uz mācībām latviešu valodā. Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņojums par pāreju uz “vienoto skolu” 2024./2025.mācību gadā atklāj, ka, lai gan lielākā daļa skolu (divas trešdaļas) šo pāreju īsteno plānveidīgi, trešdaļā izglītības iestāžu ir konstatētas ievērojamas grūtības. Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka ne visi bērni pietiekami pārzina latviešu valodu, lai pilnvērtīgi sekotu līdzi mācību procesam. Kūtris arī norādījis, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir solījusi nodrošināt vienotu prasību piemērošanu visās skolās, lai izvairītos no situācijas, ka kādā skolā prasības tiek izpildītas atvieglotā režīmā.
Latviešu valodas apguve pirmsskolā – vairāk nekā tikai nodarbības
Latviešu valodas apguve pirmsskolas vecuma bērniem ir kompleksa un daudzpusīga procesa. Lai gan valodu iespējams apgūt kā atsevišķu mācību priekšmetu, tā integrēta citās mācību jomās, kā arī ikdienas pastaigu un svētku laikā, speciālisti uzsver, ka valodas apguvei nepieciešama nepārtraukta un regulāra saskarsme ar valodu. Kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, nereti latviešu valodas apguve mazākumtautību bērniem bijusi nepilnīga, dažkārt nodrošinot tikai īslaicīgu kontaktu ar valodu dienā. Lai veicinātu valodas apguvi, ir būtiski, lai bērns atrastos latviešu valodas vidē un valodu lietotu ikdienā. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka bērna adaptācija jaunā vidē un valodā var radīt psiholoģiskas problēmas, ja netiek sniegts atbilstošs atbalsts.
Pedagogiem, strādājot etniski un lingvistiski neviendabīgā vidē, bieži vien nepieciešams atbalsts gan mācību satura izvēlē, gan metodiskajā nodrošinājumā. Lai palīdzētu skolotājiem, tiek izstrādātas rokasgrāmatas un metodiskie materiāli, kas piedāvā teorētisko pamatojumu un praktiskas idejas latviešu valodas integrētai apguvei pirmsskolā un sākumskolā. Šie resursi balstās uz zinātnieku pētījumiem par bilingvismu un valodu apguvi, piedāvājot gan teorētiskus apsvērumus, gan praktiskus risinājumus skolotājiem.
Piemēram, “Mācības bilingvāli un latviešu valodā. Rokasgrāmata sākumskolas pedagogiem” piedāvā risinājumus lietpratībā balstīta mācību satura apguvei latviešu valodā, pievēršot uzmanību tādām svarīgām prasmēm kā prasme mācīties, sevis izzināšana un efektīvu mācīšanās stratēģiju izmantošana. Tāpat tiek piedāvāti padomi komplekso uzdevumu veidošanai, formatīvajai vērtēšanai un informācijas tehnoloģiju izmantošanai valodas apguvē.
Valodas nozīme bērna attīstībā un socializācijā
Valoda ir fundamentāls instruments bērna kognitīvajā un sociālajā attīstībā. Tā ļauj ne tikai apmainīties domām un iegūt zināšanas, bet arī attīsta literāri radošās spējas un veicina runas ētikas izkopšanu. Jo īpaši pirmsskolas vecumā, kad bērns tiek gatavots skolas gaitām, runas attīstībai ir milzīga nozīme. Skolotāju runas meistarība un spēja efektīvi izmantot vārdu kā izglītojošu rīku ir ļoti svarīga. Runas attīstības rotaļnodarbības pirmsskolā parasti aptver skaņu izrunas kultūras veidošanu, vārdu krājuma paplašināšanu, gramatiski pareizas runas attīstīšanu, stāstītmācīšanu un pat lasītmācīšanas pirmssākumus.
Pasakas, piemēram, tiek uzskatītas par neatņemamu bērnības sastāvdaļu un vienu no efektīvākajiem paņēmieniem bērnu runas attīstībai. Tās iepazīstina bērnus ar pasauli, māca domāt, izjust un atšķirt labo no ļaunā. Pasaku terapija, kā viens no mākslas terapijas veidiem, palīdz bērniem izprast reālās dzīves situācijas un tēlu uzvedību, veicinot pieredzes uzkrāšanu un rīcības izvērtēšanu.
Lai gan bērniem bieži vien nav aizliegts savā starpā komunicēt jebkurā valodā, kura viņiem ir ērtāka, tomēr speciālisti brīdina par riskiem, kas saistīti ar bērnu valodas attīstības traucējumiem un psiholoģiskām problēmām, ja viņi sākumā nonāk vidē, kurā valodas apguve notiek pārāk strauji vai bez pietiekama atbalsta. Valodas dinamika un daudzvalodība ir dabiska parādība, taču efektīva valodu apguve prasa stratēģisku pieeju un atbilstošu atbalstu gan bērniem, gan pedagogiem.