Melnis noliedz bažas par degvielas cenu kāpumu: likumu mērķis ir vietējie resursi
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis stingri noraida izskanējušās prognozes par strauju degvielas cenu pieaugumu, kas, pēc dažu politiķu un nozares pārstāvju domām, varētu sekot līdzi nesen Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”, kā arī “Ekonomiskās ilgtspējas likumam” un “Transporta enerģijas likumam”. Ministrs uzsvēra, ka šādas bažas ir nepamatotas un maldinošas, jo likumdošanas galvenais mērķis ir attīstīt un padarīt pieejamākus vietējos energoresursus, nevis radīt papildu finansiālu slogu sabiedrībai.
Likumdošanas būtība un mērķi
Saeimā nesen pieņemtie grozījumi likumā “Par piesārņojumu” un komisijām nodotie likumprojekti “Ekonomiskās ilgtspējas likums” un “Transporta enerģijas likums” ir vērsti uz Latvijas atkarības no naftas importa samazināšanu un vietējo energoresursu – elektrības, biogāzes un zaļā ūdeņraža – izmantošanas veicināšanu. Šie pasākumi ir nepieciešami, lai Latvija izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas un izvairītos no potenciālām soda naudām, kas varētu sasniegt ievērojamas summas. Kā norāda ministrija, soda naudas samaksāšana nenestu nekādu labumu, jo direktīvas tāpat būtu jāievieš.
Lai gan ilgtermiņā visā ES tiek prognozēts fosilo degvielu cenu pieaugums, Latvija cenšas mazināt šo ietekmi, aktīvi attīstot vietējo ražošanu un palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Ir svarīgi saprast, ka degvielas cenas ir sarežģīts faktoru kopums, kas ietver pasaules naftas tirgus cenas, globālo ekonomisko situāciju, ģeopolitisko spriedzi, piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī valūtu kursus un valsts noteiktos nodokļus. Pat Lietuva, cenšoties veicināt vietējo atjaunojamo transporta enerģiju ražošanu, ieviesa akcīzes nodoklī oglekļa komponenti, taču tās dīzeļdegvielas cena joprojām ir zemāka nekā Latvijā.
Prognozes un realitāte: ko saka ministrs?
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver, ka viņa vadītā ministrija nekad nav prognozējusi degvielas cenu kāpumu par 26 līdz pat 40 centiem litrā, kā to apgalvo daži politiķi. Viņš skaidro, ka precīzus aprēķinus ir grūti veikt, jo, piemēram, nav zināma oglekļa dioksīda (CO2) kvotu cena 2027. gadā, kad pilnībā stāsies spēkā jaunā sistēma (ETS2). Turklāt degvielas tirgotāji paši nav prognozējuši straujas cenu izmaiņas tuvākajā laikā. “Ne šogad, ne nākamgad nav plānots ar klimata normatīviem saistītu maksājumu pieaugums,” skaidro Melnis, piebilstot, ka arī vietējā ražojuma atjaunīgajām degvielām nākotnē nav plānotas papildu nodevas.
Valsts atbalsts un nākotnes perspektīvas
Lai gan īstermiņā var rasties bažas par cenu svārstībām, ilgtermiņā šīs pārmaiņas veicinās Latvijas enerģētisko neatkarību un konkurētspēju, palīdzot pāriet uz zaļāku tautsaimniecību. Valsts atbalsta mehānismi jau tiek īstenoti un plānoti, lai palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem ieviest energoefektīvus risinājumus un atjaunojamos energoresursus. Tiek izstrādātas arī programmas, kas sniegs atbalstu mājsaimniecībām, kuras saskaras ar augstām energoresursu cenām, kā arī mikrouzņēmumiem, kas pakļauti enerģētiskās nabadzības riskam.
Ministra skatījumā, izskanējušās prognozes par strauju degvielas cenu kāpumu ir sabiedrības maldināšana. Melnis uzsver, ka ar nozari un citām ministrijām tiek meklēti efektīvi veidi, kā mazināt izmaksas par energoresursiem, tai skaitā degvielu autotransportam. Latvijas virzība uz vietējo energoresursu attīstību ir solis uz priekšu, stiprinot valsts ekonomisko drošību un ilgtspēju.